Aizsēdējos ar darbu...
Aizsēdējos ar vienu darbiņu, ko vakarā dabūju - še tev trijiem jau pāri :) Vismaz sasmējos par Šļukas karikatūru -
February 23rd, 2009
:)
Pusnakts... tieši pirms stundas es braucu pilnā tramvajā (10.) uz mājām - likās visai neierasti, priekš Svētdienas vakara!!! :)
February 21st, 2009
Skati pa logu...
...beidzot paņēmos ar fočiku atkal - kādu laiciņu jau bija nostāvējis maliņā un putējis, lai gan varu apgalvot, ka ar visu to visai pamatīgi slinkoju, jo šādā laikā jābrauc uz kādu mežu fočēt nevis pa logu jāķer kadri :) Un tagad, kad rakstu atcerējos vienu tekstu: "cilvēks var mūžīgi skatīties uz 3 lietām - kā tek ūdens, deg uguns un kā cilvēks strādāt, tad ideālas ir skatīties kā ugunsdzēsēji dzēš uguni" :)
February 20th, 2009
Reizēm!
Reizēm ir iemesla saskumt, reizēm... bet nu šoreiz vismaz ziņas ir tādas, kurām ir redzams gals un galvenais, ka labs un cilvēks nemocīsies, bet pagulēs labāk 2 nedēļas, izcietīs operāciju un pēc tam varēs spēlēt futbolu un kāpt kalnos!
Kaimiņu būšana...
Tikko izlamājos ar kaimiņiem, ja es kādreiz pirkšu dzīvokli - pa priekšu runāšu ar kaimiņiem, lai zinātu, ka man kaut kas uz galvas nelīs vai vēl kaut kas nebūs - stulbeņi nepamana ka izlietne tek... reālas dusmas uznāca uz viņiem! Pilnīgs vakars, nez ko sencis teiks, kad atbrauks mājās... vismaz nav manas problēmas, lai gan slaucīt dabūju tagad! :(
Vakarvakars!
Tātad, biju paciemoties pie Ginta, maijā autolistes pasākums, kurā jāpiedalas, tad nu bik pavārijāmies par to un pa cik Andris bij bijis Jaunzēlandē, tad skatijām bildes - man kā vienmēr visa veidu ceļojumi sasodīti patīk, bet Andris mani iekārdināja - jātiek līdz Jaunzēlandei kaut kad! Tik sasodīti dārgi sanāk :(
Nekas, gan jau kaut kad nākotnē! :) Andris bij tur bijis uz mēnesi, tad tagad viņš teica, ka tur nav vērts braukt mazāk kā uz 3 mēnešiem - sasodīts - es jau sāku mācīties savam CISCO eksāmenam, lai varētu sākt pelnīt, pēdējā laikā motivācija pat ar uzviju ir parādijusies :)
Nekas, gan jau kaut kad nākotnē! :) Andris bij tur bijis uz mēnesi, tad tagad viņš teica, ka tur nav vērts braukt mazāk kā uz 3 mēnešiem - sasodīts - es jau sāku mācīties savam CISCO eksāmenam, lai varētu sākt pelnīt, pēdējā laikā motivācija pat ar uzviju ir parādijusies :)
February 19th, 2009
Nu jā... traki!
Traki nu... liekas pirms pusotras stundas rakstīju iepriekšējo ierakstu cibā - še tev īsi pēc tā zvana draugs un prasa vai nevar uz slimnīcu aizraut - nu kā gan draugam atteiks ??? Labi, ka nebija lauzta roka, tik sasista! Vismaz apzinos, ka viņš man arī izpalīdzētu, ja nu kas!
:)
Nu ko lai saka - mīļi :) Tik mājupceļā iezagās daudz sliktu domu... bet nu tās, lai paliek tur, kur nākušas :)
Nu jā... bet miegs vienalga uznāca baigais pirms minūtes :D
P.S.
Beidz šo visu sviestu lasīt :D
Nu jā... bet miegs vienalga uznāca baigais pirms minūtes :D
P.S.
Beidz šo visu sviestu lasīt :D
February 17th, 2009
Rīta domu grauds...
...cik nu rīta - pamodos tik bik pirms 13:00! Bet tas, ja guļu tik ilgi (12 stundas sanāk) laikam ir ar iemeslu - ja mani samīļo un sabučā, tad miegs vairāk nāk, laikam :)
Un mazliet sasmējos par -
February 15th, 2009
Spēle, slimnīca, joks...
3 vārdi, kas it kā nesaistītos kopā...
Bet stāsts ir šāds - no rīta mani pamodina brālis (pa nakti aizsēdējos pie interneta) un saka, ka viņam šodien basketbola spēle, vai negribu braukt skatīties! Protams, piekritu, spēli viņš vinnēja un visai skaisti nospēlēja un dabūja svarīgu uzvaru, tik vien kā 3 minūtes pirms spēles beigām brālis palika guļot uz laukuma saķēris kāju... Turpat laukuma malā sapūtām auksto un iesmērējām potīti, bet pēc skata šausmīgi sāpīgi - izlēmām aizvest tomēr uz slimnīcu, kur es atklāju pāris lietas, kas man nu nemaz neliekas loģiskas!
Piemēram, tas ka Neatliekamās Palīdzības uzņemšanā ir rinda... piedodiet, man tas liekas izcili tizli! Nu vismaz tur uzgaidāmajā telpā, kamēr tēvs ar brāli bij pie ķirurga gadījās viens labs jociņš - tur bija viens mazs puika (nu gadi 6-7 aptuveni), kurš ieraugot, ka pienākusi viņa kārta ņēmās steidzināt māti, lai nepazaudētu numuriņu, bet vissmieklīgākais bija tad, kad tas pats zēns iznāca ārā un smaidot priecīgs teica: "Es esmu slims" !!! Ja godīgi - man viņš pēc slimnieka nu nemaz neizskatijās :)
Bet stāsts ir šāds - no rīta mani pamodina brālis (pa nakti aizsēdējos pie interneta) un saka, ka viņam šodien basketbola spēle, vai negribu braukt skatīties! Protams, piekritu, spēli viņš vinnēja un visai skaisti nospēlēja un dabūja svarīgu uzvaru, tik vien kā 3 minūtes pirms spēles beigām brālis palika guļot uz laukuma saķēris kāju... Turpat laukuma malā sapūtām auksto un iesmērējām potīti, bet pēc skata šausmīgi sāpīgi - izlēmām aizvest tomēr uz slimnīcu, kur es atklāju pāris lietas, kas man nu nemaz neliekas loģiskas!
Piemēram, tas ka Neatliekamās Palīdzības uzņemšanā ir rinda... piedodiet, man tas liekas izcili tizli! Nu vismaz tur uzgaidāmajā telpā, kamēr tēvs ar brāli bij pie ķirurga gadījās viens labs jociņš - tur bija viens mazs puika (nu gadi 6-7 aptuveni), kurš ieraugot, ka pienākusi viņa kārta ņēmās steidzināt māti, lai nepazaudētu numuriņu, bet vissmieklīgākais bija tad, kad tas pats zēns iznāca ārā un smaidot priecīgs teica: "Es esmu slims" !!! Ja godīgi - man viņš pēc slimnieka nu nemaz neizskatijās :)
February 13th, 2009
Stāsts par Lāci PO
Ilgi domāju vai šo publicēt šo stāstu vai nē... rakstīju 2 stundas, it kā zinot, ko jāraksta, bet tomēr, nolēmu publiskot... lai visi zin!
Reiz dzīvoja Lācis PO - vientuļš un viens, ne viņš aizrāvās ar ko īpaši, ne darīja sliktas lietas. Protams, viņa vientulība bija visai divdomīga, jo viņam bija daudz radinieku un draugu. Ik dienu viņš ielīda čatā un izrunāja visas aktuālās tēmas, kas sasāpējušas, bet tie bija tīri virtuāli draugi. Bija viņam arī daži labi draugi, vismaz viņš uzskatija viņus par labiem - ar ko iet uz futbolu, hokeju, ar ko vienkārši satikties un sastrādāt kaut kādas muļķības, bet nu tad vēl PO bija salīdzinoši mazs. Nāca gadi, pilngadība un joprojām viņš dzīvoja savu mierīgo dzīvi - ik rītu cēlās, lai dotos uz darbu, uz skolu (ja tāda bija) un dzīvoja visai mietpilsonisku dzīvi.
Bet reiz čatā PO runājot, saņēma uzaicinājumu no lācenes SHO satikties! PO tas bij, kas jauns, jo līdz šim neviena lācene par viņu nekādu interesi nebija izrādījusi - protams, PO piekrita. Tā nu viņš satikās ar SHO, kļuva par labiem paziņām un sāka darīt visādas lietas, piemēram, veikt garas un bezjēdzīgas pastaigas pa vietējo mežu kopā, tiesa jāsaka gan, ka to laikā abi labi izsmējās un pavadīja labi laiku... Tā nu pēc kāda laika PO sāka strādāt un priekš SHO neatlika tik daudz laika, toties pēc milzum daudz sadarītām lietām SHO kaut kā sāka zaudēt interesi par PO, jo šķiet PO nesaprata mājienus, ka SHO grib, ko vairāk kā tikai pastaigas, tā kā PO nemaz neatmaiga, tad SHO no PO dzīves ar laiku pazuda... (kādreiz varbūt uzrakstīšu garāku stāstu, jo šis tiešām ir tik īss ieskats visā tajā, jo PO ar SHO bija pazīstami vairāk nekā gadu)!
Toties bij viena reize, kad PO un SHO kopīgi ieradās un vienu jauku pasākumu, kur sapazinās ar padsmit jaukiem cilvēkiem - lāčiem un lācenēm! Tur bij daudz jauku un jautru lietu - izsmiešanās līdz rīta gaismai, aklo vistiņu spēlēšana - īsāk sakot sasodīti labi pavadīts laiks un daudz jaunu draugu! PO toreiz nemaz nenojauta, ka šajā intelektuālajā un jautrajā kompānijā viņu pamanīs lācene EVO (šis vārds nav no Mitchubishi aizgūts (a.p.))! Pēc tam, kad PO bija sapratis visu par SHO, vismaz viņš tā domāja, ka saprot, lai gan patiesībā varēja būt jebkā, viņš sāka apmeklēt interesantas vietas kā klubus, koncertus un PO sāka iepatikties TEHNO un Trance mūzika. Viņš to dungāja no rīta līdz vakaram, bet nemaz nenojauta, ka ir atkal viens - vismaz viņam ļoti pietrūka pastaigu!
Tā nu reiz PO kopā ar dažiem kolēģa draugiem un kolēģiem atzīmēja blakus sēdošā kolēģa dzimšanas dienu! Vakars iznāca interesants, jo toreiz PO pirmoreiz saprata, ko nozīmē sadzerties šampanieti un dziedāt karoki... tā nu pēc jautras pasēdēšanas karokē - kompānija devās uz vienu mežā populāru naktsklubu - NUTILUS, kur lāči ar lācenēm izlēkājās, izdancojās, līdz pie PO pienāca viena nepazīstama, bet šķietami seksīga lācene un sāka viņu skūpstīt. PO šie prieki nebija ilgi, jo seksīgā lācene ātri vien ieraudzīja kādu maksātspējīgāku lāci un devās taisnā virzienā pie tā, toties PO palika pārdomas, lai gan viņš jau vairs nebija diez ko skaidrs vairs, viņš atskāra vienu lietu - tā darīt nevajag un ir jauzmanas, lai gan viņam tīri labi tas patika! Vakars ievilkās ar to, ka PO ar kolēģiem nomainīja vēl naktsklubu un aizgāja uz meža it kā populārāko naktsklubu ESTENTIAL iztusējās kārtīgi un kā ierasts naktī devās mājās ar taksi, tik šoreiz viņam kompānijā bija kolēģa draugam līdzi atnācis draugs no Francijas, kuram ar bija jātiek pāri lielajam meža strautam, kura otrā pusē PO dzīvoja. Var teikt, ka ar šo vakaru PO saprata, ka līdz šim viņš bija dzīvojis ļoti mietpilsoniksu dzīvi!
Smejies vai nē, bet tieši tai vakarā vecmežā ar draugiem tusējusi bija tieši lācene EVO, kas braucot ar taksi mājās uz ielas bij redzējis PO ar vienu kolēģa paziņu apķērušos uz ielas, kas protams nākamajā dienā PO elektroniskajā pasta kastītē atsaucās ar vēstulino EVO: "Sveiks, es tevi vakar redzēju uz ielas, tu izgāji no meža mūzikas ierakstu karokes pagraba ar vienu lāceni". Šajā brīdī PO nodomāja - gatavs kārtējais kompromāts par PO, it kā to jau nebūtu gana, bet izrādijās, ka EVO ir fantastiska karokes dziedātāja un vēlāk PO uzaicināja padziedāt karoki uz to pašu lielā meža pagrabu. Tā nu šie vakari kļuva par ikdienu PO dzīvē un reizi nedēļā PO ar EVO un draugiem, kas ar laiku saradās gāja dziedāt kopā! Gāja laiks, bija arī dažas nedēļas ar pārtraukumiem, tomēr EVO ar PO kļuva par labiem draugiem, kas jau sapratās no pusvārda. EVO gan bija vecāka, un viņai jau bija savs lācis, bet tas netraucēja lācenei reiz nedēļā izklaidēties ar draugiem un PO. Reiz PO neko nenojauzdams saņēma no EVO uzaicinājumu doties pusdienās, protams, PO neatteica un devās uz tām. Bet PO pēc tikšanās atklāja tik daudz lietu, ka no pusdienas pārtraukuma nemaz neatgriezās darbā - izrādās EVO bija izsķīrusies ar savu lāci jau labu laiku atpakaļ un bija kļuvusi šausmīgi depresīva. EVO izkratīja sirdi PO un PO ņēmās visu pēcpusdienu mierināt EVO. Kad PO saprata, ka tuvojas vakarpuse PO noskaidroja, kur EVO paliks, jo līdz šim viņa bija dzīvojusi alā, kas pieder viņas lācim, bet izrādās viņa jau kā nedēļu dzīvo pie lācenes, kas nāca dziedāt arī uz meža pagrabu karoki. Vakars tā ar beidzās un nākamajā dienā EVO bij ļot pateicīga PO, jo PO bij pacēlis viņai pamatīgi garstāvokli! Pēc pāris nedēļām, pēc viena vakara meža pagrabā, PO pavadīja EVO mājās un kad bija jāatvadas EVO paņēma un noskūpstija PO! PO tas bija mazliet negaidīti, bet nevar noliegt - arī patīkami!
Tā nu PO un EVO atvadījās un devās katrs savā virzienā, bet PO bija skaidrs - tas tā vienkārši nebeigsies un PO ir kāda īpaša lācene - EVO! Pagāja vairākas nedēļas un pasākumi, kuru laikā EVO un PO centās neizrādīt savas jūtas draugiem un paziņām, pagāja mēneši, līdz PO un EVO saprata, ka nav vairs ko slēpt un jābeidz mocīt vienam otru slēpjot visu, kas sakrājies un tā ātri vien visi uzzināja, ka PO un EVO nav tikai draugi, bet kas vairāk! Liekas viss laimīgi ? Nebūt ne - pēc mēneša kā visi to zināja, PO sašļuka - viņš nezināja ko darīt, bļaut vai klusēt, sist vai mierīgi gulēt, ārdīties vai sēdēt mierīgi... PO uzzināja, ka EVO satiekas ar citu lāci! PO nelikās svarīgi ar ko un kā, bet PO tas likās pavisam nepieņemami un PO nolēma pagaidīt - klusēt un nogaidīt, protams, EVO pamanīja, ka PO uzvedas savādi un laikam jau saprata, ka jāizstāsta viss. Un tā nu EVO arī izstāstija, ka viņai ir cits lācis un, ka ar PO viņa nekā vairs nevar būt. PO iestājās šoks! Tomēr pēc pāris dienām PO saprata, ka EVO vienkārši ir tāda, kāda ir un ka viņš ir bijis dumš, ka ticējis tādai, jo it kā PO jau zināja, ka EVO ir tāda, bet akli ticēja, ka tomēr nav... PO likās pirmoreiz dzīvē pamatīgi piečakarēts!
Tā nu PO atgriezās pie vientulības, aizgāja no darba, devās atpūsties pāris mēnešus uz bērnībā iecienītu atpūtas vietu, kur ik vasaru ir pavadīts pamatīgs laiciņš un kārtīgi atpūtās - sakopoja domas un kā cilvēks jau varēja atgriezties sabiedrībā! Tā ar notika, tikai šoreiz PO saprata, ka ar klubu apmeklēšanu un ārdīšanos nekas neuzlabosies... tāpēc PO palika nosvērts, mierīgs un kluss, lai gan viņš nenošķīrās no visa, tieši otrādi - PO sāka iesaistīties daudz kur, lai gan pirms ko uzsāka 3 reiz to apdomāja. Tā nu PO atsāka palikt par vienkāršu cilvēku, kas vienkārši cenšas būt labs...
...tagad vārds man kā autoram:
Šķiet tie, kas zin kaut daļiņu no manas dzīves zin, ka šis ir tāds vispārīgs manas dzīves pēdējo 2 ar pus gadu atstāstījums, izlaižot daudz vietas, kurām ar būtu nozīme, bet pa cik šis ir viens no veidiem, kā manuprāt nonākt pie kopsaucēja, lai saprastu, kas es pats galu galā esmu, tāpēc arī saņēmos šo visu uzrakstīt - 2 stundu laikā viss ir pabeigts, vismaz pabeigtie stāsti!
P.S.
Nezinātājiem - es laikam būtu Lācis PO! Un šis laikam nekur citur kā šeit nepublicēsies!
Reiz dzīvoja Lācis PO - vientuļš un viens, ne viņš aizrāvās ar ko īpaši, ne darīja sliktas lietas. Protams, viņa vientulība bija visai divdomīga, jo viņam bija daudz radinieku un draugu. Ik dienu viņš ielīda čatā un izrunāja visas aktuālās tēmas, kas sasāpējušas, bet tie bija tīri virtuāli draugi. Bija viņam arī daži labi draugi, vismaz viņš uzskatija viņus par labiem - ar ko iet uz futbolu, hokeju, ar ko vienkārši satikties un sastrādāt kaut kādas muļķības, bet nu tad vēl PO bija salīdzinoši mazs. Nāca gadi, pilngadība un joprojām viņš dzīvoja savu mierīgo dzīvi - ik rītu cēlās, lai dotos uz darbu, uz skolu (ja tāda bija) un dzīvoja visai mietpilsonisku dzīvi.
Bet reiz čatā PO runājot, saņēma uzaicinājumu no lācenes SHO satikties! PO tas bij, kas jauns, jo līdz šim neviena lācene par viņu nekādu interesi nebija izrādījusi - protams, PO piekrita. Tā nu viņš satikās ar SHO, kļuva par labiem paziņām un sāka darīt visādas lietas, piemēram, veikt garas un bezjēdzīgas pastaigas pa vietējo mežu kopā, tiesa jāsaka gan, ka to laikā abi labi izsmējās un pavadīja labi laiku... Tā nu pēc kāda laika PO sāka strādāt un priekš SHO neatlika tik daudz laika, toties pēc milzum daudz sadarītām lietām SHO kaut kā sāka zaudēt interesi par PO, jo šķiet PO nesaprata mājienus, ka SHO grib, ko vairāk kā tikai pastaigas, tā kā PO nemaz neatmaiga, tad SHO no PO dzīves ar laiku pazuda... (kādreiz varbūt uzrakstīšu garāku stāstu, jo šis tiešām ir tik īss ieskats visā tajā, jo PO ar SHO bija pazīstami vairāk nekā gadu)!
Toties bij viena reize, kad PO un SHO kopīgi ieradās un vienu jauku pasākumu, kur sapazinās ar padsmit jaukiem cilvēkiem - lāčiem un lācenēm! Tur bij daudz jauku un jautru lietu - izsmiešanās līdz rīta gaismai, aklo vistiņu spēlēšana - īsāk sakot sasodīti labi pavadīts laiks un daudz jaunu draugu! PO toreiz nemaz nenojauta, ka šajā intelektuālajā un jautrajā kompānijā viņu pamanīs lācene EVO (šis vārds nav no Mitchubishi aizgūts (a.p.))! Pēc tam, kad PO bija sapratis visu par SHO, vismaz viņš tā domāja, ka saprot, lai gan patiesībā varēja būt jebkā, viņš sāka apmeklēt interesantas vietas kā klubus, koncertus un PO sāka iepatikties TEHNO un Trance mūzika. Viņš to dungāja no rīta līdz vakaram, bet nemaz nenojauta, ka ir atkal viens - vismaz viņam ļoti pietrūka pastaigu!
Tā nu reiz PO kopā ar dažiem kolēģa draugiem un kolēģiem atzīmēja blakus sēdošā kolēģa dzimšanas dienu! Vakars iznāca interesants, jo toreiz PO pirmoreiz saprata, ko nozīmē sadzerties šampanieti un dziedāt karoki... tā nu pēc jautras pasēdēšanas karokē - kompānija devās uz vienu mežā populāru naktsklubu - NUTILUS, kur lāči ar lācenēm izlēkājās, izdancojās, līdz pie PO pienāca viena nepazīstama, bet šķietami seksīga lācene un sāka viņu skūpstīt. PO šie prieki nebija ilgi, jo seksīgā lācene ātri vien ieraudzīja kādu maksātspējīgāku lāci un devās taisnā virzienā pie tā, toties PO palika pārdomas, lai gan viņš jau vairs nebija diez ko skaidrs vairs, viņš atskāra vienu lietu - tā darīt nevajag un ir jauzmanas, lai gan viņam tīri labi tas patika! Vakars ievilkās ar to, ka PO ar kolēģiem nomainīja vēl naktsklubu un aizgāja uz meža it kā populārāko naktsklubu ESTENTIAL iztusējās kārtīgi un kā ierasts naktī devās mājās ar taksi, tik šoreiz viņam kompānijā bija kolēģa draugam līdzi atnācis draugs no Francijas, kuram ar bija jātiek pāri lielajam meža strautam, kura otrā pusē PO dzīvoja. Var teikt, ka ar šo vakaru PO saprata, ka līdz šim viņš bija dzīvojis ļoti mietpilsoniksu dzīvi!
Smejies vai nē, bet tieši tai vakarā vecmežā ar draugiem tusējusi bija tieši lācene EVO, kas braucot ar taksi mājās uz ielas bij redzējis PO ar vienu kolēģa paziņu apķērušos uz ielas, kas protams nākamajā dienā PO elektroniskajā pasta kastītē atsaucās ar vēstulino EVO: "Sveiks, es tevi vakar redzēju uz ielas, tu izgāji no meža mūzikas ierakstu karokes pagraba ar vienu lāceni". Šajā brīdī PO nodomāja - gatavs kārtējais kompromāts par PO, it kā to jau nebūtu gana, bet izrādijās, ka EVO ir fantastiska karokes dziedātāja un vēlāk PO uzaicināja padziedāt karoki uz to pašu lielā meža pagrabu. Tā nu šie vakari kļuva par ikdienu PO dzīvē un reizi nedēļā PO ar EVO un draugiem, kas ar laiku saradās gāja dziedāt kopā! Gāja laiks, bija arī dažas nedēļas ar pārtraukumiem, tomēr EVO ar PO kļuva par labiem draugiem, kas jau sapratās no pusvārda. EVO gan bija vecāka, un viņai jau bija savs lācis, bet tas netraucēja lācenei reiz nedēļā izklaidēties ar draugiem un PO. Reiz PO neko nenojauzdams saņēma no EVO uzaicinājumu doties pusdienās, protams, PO neatteica un devās uz tām. Bet PO pēc tikšanās atklāja tik daudz lietu, ka no pusdienas pārtraukuma nemaz neatgriezās darbā - izrādās EVO bija izsķīrusies ar savu lāci jau labu laiku atpakaļ un bija kļuvusi šausmīgi depresīva. EVO izkratīja sirdi PO un PO ņēmās visu pēcpusdienu mierināt EVO. Kad PO saprata, ka tuvojas vakarpuse PO noskaidroja, kur EVO paliks, jo līdz šim viņa bija dzīvojusi alā, kas pieder viņas lācim, bet izrādās viņa jau kā nedēļu dzīvo pie lācenes, kas nāca dziedāt arī uz meža pagrabu karoki. Vakars tā ar beidzās un nākamajā dienā EVO bij ļot pateicīga PO, jo PO bij pacēlis viņai pamatīgi garstāvokli! Pēc pāris nedēļām, pēc viena vakara meža pagrabā, PO pavadīja EVO mājās un kad bija jāatvadas EVO paņēma un noskūpstija PO! PO tas bija mazliet negaidīti, bet nevar noliegt - arī patīkami!
Tā nu PO un EVO atvadījās un devās katrs savā virzienā, bet PO bija skaidrs - tas tā vienkārši nebeigsies un PO ir kāda īpaša lācene - EVO! Pagāja vairākas nedēļas un pasākumi, kuru laikā EVO un PO centās neizrādīt savas jūtas draugiem un paziņām, pagāja mēneši, līdz PO un EVO saprata, ka nav vairs ko slēpt un jābeidz mocīt vienam otru slēpjot visu, kas sakrājies un tā ātri vien visi uzzināja, ka PO un EVO nav tikai draugi, bet kas vairāk! Liekas viss laimīgi ? Nebūt ne - pēc mēneša kā visi to zināja, PO sašļuka - viņš nezināja ko darīt, bļaut vai klusēt, sist vai mierīgi gulēt, ārdīties vai sēdēt mierīgi... PO uzzināja, ka EVO satiekas ar citu lāci! PO nelikās svarīgi ar ko un kā, bet PO tas likās pavisam nepieņemami un PO nolēma pagaidīt - klusēt un nogaidīt, protams, EVO pamanīja, ka PO uzvedas savādi un laikam jau saprata, ka jāizstāsta viss. Un tā nu EVO arī izstāstija, ka viņai ir cits lācis un, ka ar PO viņa nekā vairs nevar būt. PO iestājās šoks! Tomēr pēc pāris dienām PO saprata, ka EVO vienkārši ir tāda, kāda ir un ka viņš ir bijis dumš, ka ticējis tādai, jo it kā PO jau zināja, ka EVO ir tāda, bet akli ticēja, ka tomēr nav... PO likās pirmoreiz dzīvē pamatīgi piečakarēts!
Tā nu PO atgriezās pie vientulības, aizgāja no darba, devās atpūsties pāris mēnešus uz bērnībā iecienītu atpūtas vietu, kur ik vasaru ir pavadīts pamatīgs laiciņš un kārtīgi atpūtās - sakopoja domas un kā cilvēks jau varēja atgriezties sabiedrībā! Tā ar notika, tikai šoreiz PO saprata, ka ar klubu apmeklēšanu un ārdīšanos nekas neuzlabosies... tāpēc PO palika nosvērts, mierīgs un kluss, lai gan viņš nenošķīrās no visa, tieši otrādi - PO sāka iesaistīties daudz kur, lai gan pirms ko uzsāka 3 reiz to apdomāja. Tā nu PO atsāka palikt par vienkāršu cilvēku, kas vienkārši cenšas būt labs...
...tagad vārds man kā autoram:
Šķiet tie, kas zin kaut daļiņu no manas dzīves zin, ka šis ir tāds vispārīgs manas dzīves pēdējo 2 ar pus gadu atstāstījums, izlaižot daudz vietas, kurām ar būtu nozīme, bet pa cik šis ir viens no veidiem, kā manuprāt nonākt pie kopsaucēja, lai saprastu, kas es pats galu galā esmu, tāpēc arī saņēmos šo visu uzrakstīt - 2 stundu laikā viss ir pabeigts, vismaz pabeigtie stāsti!
P.S.
Nezinātājiem - es laikam būtu Lācis PO! Un šis laikam nekur citur kā šeit nepublicēsies!
February 12th, 2009
+1 zilums...
Pēc pēdējiem ierakstiem varbūt kāds padomās ne to... bet šis būs stāsts par to kā es gāju no tramvaja līdz mājām!!!
Nu ko es varu darīt, ka ārā tik pretīgs laiks ? uznieg sniegs, neredzu ledu, bet man liekas ka daiļkritēju konkursā dabūtu maksimālo punktu skaitu. Bet nu dzīve nav rožu dārzs - paldies Dievam, savādāk būtu pilna pakaļa ar ērkšķiem! :D
Nu ko es varu darīt, ka ārā tik pretīgs laiks ? uznieg sniegs, neredzu ledu, bet man liekas ka daiļkritēju konkursā dabūtu maksimālo punktu skaitu. Bet nu dzīve nav rožu dārzs - paldies Dievam, savādāk būtu pilna pakaļa ar ērkšķiem! :D
January 31st, 2009
Heh... jau biju sācis piemirst par Sviesta cibu :) Paldies Andrim, kas man atgādināja!! :)
P.S.
Baigi pielipa tā sasodītā dziesma... Leonard Cohen - Closing Time
P.S.
Baigi pielipa tā sasodītā dziesma... Leonard Cohen - Closing Time
January 9th, 2009
Ai kā sanāca :D
|-01:22:27-| (Svemps) ja kaads jums saka, ka slimot ir labaak, nekaa buut vesalam vai, ka iet kaajaam ir labaak, nekaa jaat
|-01:23:46-| (arca) jaaties ir labaak nekaa iet ar kaajaam :D
|-01:24:02-| * aliya sasmejaas par arca textu
|-01:24:04-| * arca aizdomaajas ka man tikko sanaaca spaarnots teiciens :D
|-01:23:46-| (arca) jaaties ir labaak nekaa iet ar kaajaam :D
|-01:24:02-| * aliya sasmejaas par arca textu
|-01:24:04-| * arca aizdomaajas ka man tikko sanaaca spaarnots teiciens :D
December 7th, 2008
Ou jee!
I start to feel gooooood!! :)
Nedēļas dziesma - Global Deejays VS Benny Bennasy - San Francisco Dreaming!!
Nedēļas dziesma - Global Deejays VS Benny Bennasy - San Francisco Dreaming!!
November 19th, 2008
Self-remember!! :)
Viss, ko man šovakar vajadzēja bija pareizā mūzika!!!! My power, my pleasure, my pain!! :)
P.S.
Gribas aiziet tomēr uz kino noskatīties jauno Bondu, bet... bet... bet... :(
P.S.
Gribas aiziet tomēr uz kino noskatīties jauno Bondu, bet... bet... bet... :(
November 5th, 2008
Aizsapņojies...
Sēžu... pus 2 naktī... klausos Coldplay - Amsterdam (lielisku dziesmu šādām pārdomām)... un jūtos kā klausītos Prāta Vētras - Rudens!!! Lai gan nu jau pāris vakarus ārā ir auksts kā ziemā pieklājas!!!
Whatever... gribas ko tādu, kas man nav un nav vairs tik tuvu - ko tādu, kas dažbrīd liek savilkties rokai dūrē un teikt - nē labāk nevajag!! Vienreiz jau nokļuvu tur, kur man bija jānokļūst savas neuzmanības dēļ!
Un tad atkal atgriežos pie sava Coldplay - Amstedam!!! Laikam ļoooti sen nēsmu bijis tusēt...!!! Kur mani visi sasodītie klubu biedri nozūmējuši - jaiziet vēl pēdējoreiz uz Essential šķiet atdot galus, lai var ar mierīg sird teikt visu labu klubu dzīve!!! Lai gan tai pašā laikā - vai man to vajag ? vai man tiešām ir jāiztērē 50 Ls, lai es kļūtu brīvs, lai es atkal atgūtu dzīvē enerģiju, ko regulāri patērēju darot visādus rutīniski-prastus darbus ?? Vai ? cik ? kas? kad? - kā mani visi šie jautājumi nogurdina !!!
Whatever... gribas ko tādu, kas man nav un nav vairs tik tuvu - ko tādu, kas dažbrīd liek savilkties rokai dūrē un teikt - nē labāk nevajag!! Vienreiz jau nokļuvu tur, kur man bija jānokļūst savas neuzmanības dēļ!
Un tad atkal atgriežos pie sava Coldplay - Amstedam!!! Laikam ļoooti sen nēsmu bijis tusēt...!!! Kur mani visi sasodītie klubu biedri nozūmējuši - jaiziet vēl pēdējoreiz uz Essential šķiet atdot galus, lai var ar mierīg sird teikt visu labu klubu dzīve!!! Lai gan tai pašā laikā - vai man to vajag ? vai man tiešām ir jāiztērē 50 Ls, lai es kļūtu brīvs, lai es atkal atgūtu dzīvē enerģiju, ko regulāri patērēju darot visādus rutīniski-prastus darbus ?? Vai ? cik ? kas? kad? - kā mani visi šie jautājumi nogurdina !!!
October 28th, 2008
Naf tik traki...
Nav tik traki - vienīgais jūtos mazliet vientuļi... bet cīnos ar visu, ko man noliek priekšā :)
October 10th, 2008
Wonderfull days... we called revolution...
Ir pagājis laiks... un atkal esmu sabijis kalnos, pārdomājis dzīvi, par cilvēkiem, kas spēlējuši kādu lielāku vai mazāku lomu manā dzīvē (domāta Evija)... tomēr pietrūkst man kāds, kas regulāri uzmundrina un iespārda, lai kustos... kā es tagad saņemšos iet strādāt ??? Kā es saraušu visu, kas lekcijās iekavēts pa šo nedēļu ? Es nezinu... tāds taka pesimisms pārņēmis mani!!! Prasās pēc vēl kāda sasodīti laba pasākuma, kā šis te, kas beidzās tikai aizvakar, jo jūtu, ka pēc šī sasodīti augstā pacēluma, kas mani pārņēmis sekos smaga bedre... kā jau kalnos.............
P.S.
Aizvakar atgriezos no Barselonas :)
P.S.
Aizvakar atgriezos no Barselonas :)
September 16th, 2008
Breaaaaaaaak....
Es gribu izlauzties - no tās vietas dzīvē, kura man ir palikusi pa šauru, bet nav iespēju :(
Tikko atkal piekāvu iesnu dēmonu - vismaz varu paelpot...
Besis... parastais... jeb besis vulgaris :)
Un vēl kas... tā dziesma ir vienkārši debešķīga paldies dievam es beidzot savu Klubu leģendu izlasi sāku atjaunot... šai uzdūros nejauši - Delerium Feat. Sarah Mclachlan - Sielence
Debešķīgi :))))))) (aizsapņojos, nostaļģija... apmēram tā)
Tikko atkal piekāvu iesnu dēmonu - vismaz varu paelpot...
Besis... parastais... jeb besis vulgaris :)
Un vēl kas... tā dziesma ir vienkārši debešķīga paldies dievam es beidzot savu Klubu leģendu izlasi sāku atjaunot... šai uzdūros nejauši - Delerium Feat. Sarah Mclachlan - Sielence
Debešķīgi :))))))) (aizsapņojos, nostaļģija... apmēram tā)