mana dienasgrāmata

vakar vakarinas tika nevis pasniegtas autobusa, bet gan celmalas estuve-komedoraa comedor). labs izgudrojums: busam nav javada lidzi partika un jauztraucas, ka gan to varetu uzsildit, bet celmala, nekurienes vidu, ir autobusu stavvieta un tai blakus liela edamzale, kur katra busa pasaierus sasedina pie blakus galdiem un pabaro. silti un garsigi, piedevam izlepusie turisti var piepirkt pie vakarinam (kas ieklautas biletes cena) klat ari alu. ka ari uztankot alus krajumus autobusam aizmigsanas veicinasanai.

pirmo reizi redzeju cholitu, no kaiminu autobusa,- tradicionali terptu Bolivijas iezemiesu sievieti krasna un smaga kleita, gara bize sapitiem krauklmelniem matiem un kko lidzigu Caplina katlinam galva.

vakarinas edam kartupelu putru ar vistu. pec sadas maltites, ka zinams, pari paliek diezgan daudz kaulu, lidzbrauceju boliviesu gadijuma ari vistas galas:vienu bridi sajutos ka barbars, kad sukaju ieksa savu vistas kaju, pieturot to ar vienu roku aiz kaula, kamer visi boliviesi pedantiski apstradaja savas vistas ar nazi un daksinu. drosi vien domas sauca mani par neaudzinatu alkasu gringo, kurs ed ar rokam no skivja un izdzer baisu alus daudzumu pie vakarinam (veselu litru!). tad, luk,viens loti labsirdigs lidzbraucejs pec vakarinam apstaigaja galdus un savaca plastmasas maisina visus vistas kaulu un galas atlikumus, ar kuriem turpat ara pacienaja klainojosos sunus, vienlaikus pieskatidams, lai kaulini tiek visiem un suni sava starpa nesakaujas. sadejadi iedrosinati, drosmigakie kranci pasi ieskreeja komedora un saka luncinaties ap citu autobusu edaju galdiem. prieki bija isi: atnaca komedora darbiniece un izdzina sunus atkal lauka, atstajot tos gaidam citu autobusu ar citu labsirdi.

vel jau gan tikai cela nepilnas 22 stundas no 48-50 planotajam. izradas,ka Kindlei ir pagalam gaumigs webbrowseris, ka rezultata no soctikliem un epasta atslegties nav izdevies. pie tam 3G internets par baltu velti, vismaz Argentinas teritorija, pa kuru braucam un brauksim vel kadas 6-8stundas. tad nu izmantosu garo parbraucienu iespejas un piemetisu sadas tadas piezimes. ja un kad bus iedvesma,protams.

argentiniesu autobusi ir vieni no komfortalakajiem,ja ne pat pasi komfortablakie pasaule. FlechaBus semicama serviss, kas ir zemakais piedavatais limenis, ir labaks par jebko, ko esmu baudijis Latvija, Rietumeiropa vai Ziemelamerika un Meksika. plati, erti kresli, kas atlaizas 120 gradu lenki (ir ari servisi ar 140 un pat 180 gradigiem sedekliem), pavadonis, kas atbild uz visiem jautajumiem, edinasana 3-4 reizes diena, tai skaita siltas vakarinas, nepartraukta kafijas un dzerama udens pieejamiba, baisa kvalitate piratetas amisu filmas utt. ka ari celabiedri, kas nepartraukti atskano kumbiju no saviem mobilajiem, pa visu salonu, ne jau uz austinam, protams. popularako dziesmu laika nokiju/motorolu burvigo skanejumu papildina dzidras boliviesu meitenu balsis. sis tads Latinamerikas Ryanair variants: visa busa esam tikai 2 turisti, pat neviena argentiniesa nav, tikai boliviesi,kas dodas majas no saviem darbiem Buenosairesa, drosi vien atvalinajuma. jaatzist, ka patlaban nav nedz Boliijas turisma,nedz ari Argentinas/Eiropas/Ziemelamerikas atvalinajumu sezona.

22 stundu laika jau esmu pieradis pie parsaldinatas kafijas, un kumbija jau sak pat iepatikties. pa nakti beidzot esam izbraukusi cauri plakani garlaicigajai pampai un vel garlaicigakajam Chaco pustuksnesim. tagad Ziemelargentinas kalni, kas klust arvien augstaki un iespaidigaki. Bolivija bus vel forsak!