mana dienasgrāmata - 14. Novembris 2011

ziniet, jūs neticēsiet, bet aiziešana uz milongu labā kompānijā lieliski uzlabo garstāvokli un sagurumu noņem kā ar roku. ai, un meitenes arī atzinīgi izteicās, ka kopš Latvijas mani "esot samainījuši" no latvieša pret porteño, vismaz dejošanas ziņā. interesantākais ir tas, ka kopš Latvijas neesmu ņēmis gandrīz nekādas klases, bet pats arī dejojot jūtos daudz drošāk. izskatās, ka ar laiku agrāk apgūtais kaut kur "nosēžas" un pēc zināma brīža "iznāk no iekšām" ārā. ar spāņu valodu bija/ir tieši tāpat, ja kas.

vakar milonga bija izteikti internacionāls pasākums: es vakara gaitā dejoju ar 3 latvietēm, 1 grieķieti, 2 japānietēm, 1 meksikānieti, 1 kanādieti, 1 austrieti, ar pāris argentīnietēm. un islandiete ar mani negribēja dejot, teicās sagurusi esam;-) un, iespējams, ar vēl kādas tautības pārstāvi, ar kuru mēs neparunājāmies deju starplaikos.

kas izbrīna, ka vēl aizvien ir cilvēki, kas milongā, pirmo reizi dejojot ar nepazīstamu cilvēku, pavaicā vārdu. jo milongerosi, kas dejo daudz maz labi (un līdz ar to - arī daudz maz bieži) vienā vakarā nodejo ar 10-20 partneriem/-ēm. pareizinām ar 2-3 milongām nedēļā un 52 nedēļām gadā. ap 1000 sanāca pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem, vai ne?

labi, beidzam netot, sākam strādāt (mācīties)!

gatavojamies pārnest savu dzeršanas app-u uz Android platformu. līdz ar to tagad paātrināti apgūstu Java un Android platformu.

pirmie iespaidi: man riebjas Android, man riebjas Java, par Eclipse kā development vidi es labāk vispār paklusēšu. un par Android emulatoru es paklusēšu vismaz divreiz:( varbūt nedēļas laikā, kad jāsāk nikni kodēt, man pāries. cerams...