mana dienasgrāmata - 16. Janvāris 2010

klausos Prāta Vētras dziesmas izrādei Šveiks un tagad, ar laika atstarpi, šķiet, ka šīs dziesmas sevī ideāli ietver Šveika (grāmatas) garu, ko nevarēja teikt par pašu izrādi, kas bija diezgan viduvējs balagāns. bet dziesmas - dzēlīgas, smieklīgas, trāpīgas, ironiskas, brīžiem skumjas.

un vispār, manuprāt, Šveiks ir visu laiku labākā pretkara grāmata. varbūt jāsaņemās un jāpārlasa?