mana dienasgrāmata - 6. Novembris 2008

argentīnieši nav pār mēru politkorekti. viņi tā arī saka "Barack Obama es negro", bet viņiem ir arī savādāk, jo tas var nozīmēt arī vienkārši: "BO ir melns". pēdējos gados esot gan bijuši mēģinājumi ieviest jēdzienu "un hombre de color", bet tas neesot sevišķi veiksmīgi izdevies.

manu pasniedzēju sauc nevis vienkārši Maria, bet gan Maria Jose, kas ir sieviešu vārds. savukārt Jose Maria ir vīriešu vārds.

dzīvoju un mācos tādā vietā, ka katru dienu sanāk iet garām Plaza del Congreso (Kongresa laukumam).


nu, lūk, vakar eju garām un vēroju lielus cilvēku pūļus laukumā - ar plakātiem, Argentīnas karogiem, izsaucošus dažādus saukļus (viņi te ir diezgan temperamentīgi, ne tādi kā vēsie latvieši). šodien ziņās lasu, ka viņu prezidente Cristina Fernandez de Kirchner (jā, jā, arī viņiem prezidente ir sieviete, kas mani šajā diezgan mačoizētajā sabiedrībā pārsteidz) gatavojas nacionalizēt visus privātos pensiju fondus valstī ar ieganstu aizsargāt pensionārus no globālās finanšu krīzes. kritiķi gan apgalvo, ka valdība grib ar pensiju fonda kapitāla palīdzību nosegt tekošos izdevumus un samazināt ārējo parādu, un, iespējams, kaut ko iebāzt arī savās personīgajās kabatās (oh, how Latvian;-). tā nu te ļautiņi šūmējas.

nu man jau vakar un šodien likās, ka ir diezgan silts, bet tā kā termometra man nav, tad domāju, ka ir ap +30, ne vairāk. taču avīzē izlasīju, ka BA ir iestājies karstākais novembris pēdējo 50 gadu laikā - 34.6 grādi un karstuma indekss ir 38.5. tā neko sev pavasaris. bet man jau patīk, siltums bija viens no iemseliem, kamdēļ temporālajai emigrācijai izvēlējos tieši Argentīnu. tagad tik jāgaida vasara.

un kā ir Latvijā? sniegs vēl nav uzsnidzis?