mana dienasgrāmata - 12. Septembris 2008

sēžam piejūras restorānā Genādijā un veramies uz vakarīgo pludmali un silto, zilo, zilo jūru. tāds siltums un skaistums, ka ieblogot gribas un nodot šo siltumu un skaistumu Tev, manu lasītāj...

lasot Amerikas vēsturi, rodas sajūta (lai arī grāmatas autors to politkorekti cenšas notušēt), ka Amerikas indiāņu civilāzijas, lai arī nebija galīgi mežonīgas, tomēr bija ievērojami tehnoloģiski un sociāli mazāk attīstītas par spāņu iekarotājiem - iezemiešiem nebija ne riteņa, ne plaši izmantotas rakstības, nebija šaujamieroču, nebija naudas kā universiāla apmaiņas ekvivalenta, viņi mēdza upurēt cilvēkus saviem dieviem. līdz ar to, abstrahējoties no iekarošanas morālā vērtējuma - vai tas bija labi vai slikti ka un kā Amerika tikai iekarota - tomēr šķiet, ka šo divu civilizāciju sadursmes rezultāts varēja beigties tikai un vienīgi ar iezemiešu sagrāvi. lai arī Spānijas monarhi un katoļu baznīca bija iecerējuši krienti vien maigāku un harmoniskāku iekarošanas gaitu, ar mazākiem iezemiešu upuriem, tomēr eiropiešu ievazātās slimības un konkistadoru salašņu un pabiru armija darīja savu - indiāņi masveidā gāja bojā, padarot iekarošanu par traģiskāku pasākumu nekā sākotnēji bija iecerēts. kā allaž - gribējās kā labāk, sanāca kā vienmēr.

pavaicājām viesu mājas saimniekam, kāds klimats šeit (Rodosā) ir ziemā, vai tiešām visu laiku līst. uz ko viņš atteica, ka līst tikai kādas divas reizes mēnesī. un temperatūra janvārī parasti esot ap +15. nu reizēm nokrītot līdz +10, tad esot auksts. nu vai te īstenam latvietim nav jāraud?

siltais un saulainais klimats ir manī izraisījis blogošanas uzplūdus. nez kā būs Latvijā?
p.s. vai arī tas ir antidepresantu pārtraukšanas rezultātā?- neesmu vairs pasīva sēne?