| 1/Sept |
31. Aug 2006|23:17 |
vērojot cilvēkus no robežšķirtnes, man vakar piezagās rudens. vai atceries - ir tāda sajūta vējā, kad zini, ka ir laiks?
sēdēju uz trotuāra Baložu ielā pie Jurjānu guļošā policista, čaukstināju dzeltenu apses lapu, klausījos papēdīšu klaboņā pret trotuāra pacietības mēru un galvā skanēja vējš kokos starp Dos Gardenias, kad brāzmā man pārlidoja desmiti brīvu (bezvēsts pazudušu?) lapu.
(apreibinošas sajūtas vienmēr bijis mans pašmērķis)
mazliet pietrūkst paliekošu vērtību, nemainīga garastāvokļa un klimata pastāvības: vakar pirmoreiz kopš atgriešanās no ceļojuma nolēmu neģērbties kā rudenī, bet iekļauties vasaru mīlošo pilsētnieku pūlī. ha, un saaukstējos.
(brīžiem šķiet, ka nejaušību tik tiešām nemaz nav. pirmais septembris mani sagaidīs mājās.)
un tad tu sāc domāt, rēķināt un smieties, cik daudzu notikumu veiksmīga sakritība radījusi šo mirkli un sajūtas. pilnīgi neticami, ka, sperot vienu soli atpakaļ, tu patiesībā vari nonākt nākotnē un saņemt daudz tik laba, cik nemaz neesi pelnījis. viens liels ār_prāts!, cik liels vinnests jūs, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) within, unaffected, gipsy, miice, lunacy, man esat! |
|
