man liekas, es varētu uzpūst tumštirkīza burbuļburbuļus visai pasaulei pāri, lai beidzot pateiktu sev, ka nākošreiz viņu satikšu tikai tad, kad zpd būs jau pabeigts. vai vismaz pusdarīts, iesākts un izdomāts prātā. man liekas, es to spētu.

lēni pārvietojas ēnas pāri loga ailei, bezjēdzīgiem pieturas punktiem fotogrāfijās un putekļiem, kas krājas manu pienākumu plauktiņos. ārā snieg, galvā skan ze dōri, ananāssšķēle kutina mēli, zpd faili niķojas un man gribas smieties par otrdienas vakaru, kuru pavadīšu hokeja hallē, nevis rātni sēžot solfedžo un mājās rakstot zpd.

vispār jau man [p]iesmiet šo visu. come on baby, light my fire!