| rr! |
[21. Dec 2005|00:33] |
| [ | in:side |
| | nezinunezinu | ] |
| [ | out: |
| | art blakey & the jazz messengers/nica's dream | ] |
gaisā virs manis, vienmērīgi pieaugošā ātrumā un augšup vērstā leņķī tu uzņem Dublinas virzienu.
šodien noklusēju tik daudzus vārdus, tik daudzas sajūtas, kuras mani pārņēma haotiski nepārdomāti, tomēr nojaušami patiesi. zinu, ka esmu mazs bērns, zinu it visu, ko domā par mani. kādā japāņu sapieru mīnētā vietā iemācījos lasīt cilvēku skatienus, atpazīt viņu nogarlaikotību un vārdus, aiz kuriem apstāties & sākt šaubīties. the war is not over, you can be sure! un arī es netaisos pielikt punktus šeit(.)
jau sen nebiju vēlējusies kaut ko tik ļoti, kā iespēju iekļūt tavā galvā. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/121387/3725) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) within |
|---|
| Date: | 21. Decembris 2005 - 01:04 |
|---|
| | | (Link) |
|
Vai vari iečukstēt, kas ir liriskais "tu"?
neviens. kāds, kura šeit vairs nav. neesmu zobu feja, lai apgalvotu pretējo. | |
