| viens trīs |
[5. Mar 2006|11:42] |
| [ | in:side |
| | for.>ever | ] |
| [ | out: |
| | the strokes/reptilia | ] |
šķiet, ka skumjas tāpat kā vientulība iespiedušās it visos cilvēkos, priekšmetos un sajūtās. tādas, kuras pielipušas jebkurām citām sajūtām, piemēram, priekam, laimei, nogurumam, vienaldzībai, nemieram, dažreiz parādot savu mirkļa izjūtu iznīcināšanas māku, dažreiz nemanāmi paliekot kā orķestra basa partija zemu un klusu starp citām, valdonīgākām un pārejošākām emocijām. brīžiem liekas, ka skumjas un vientulība ir tās paliekošās, hroniskās iezīmes, bet visas pārējās, daudzreiz spilgtākās sajūtas atnāk un pāriet kā neregulāras oīdas grafiks, uzplūst, aizrauj cilvēku sev līdzi un pēc mirkļa jau ir prom, atstājot tikai tukšuma, niecības un noguruma pilnu vientulību. piekrītu Gabrielam Garsijai Markesam: vientulība pavada mūs vienmēr, tikai brīžiem liekas, ka esam no tās atbrīvojušies, bet kā suns tā vienmēr atrod ceļu atpakaļ.
raksturīga cilvēka iezīme - vientulība kā pašizpausmes vieglākais ceļš, viena no eksistences pamatformām? |
|
|
| Andrew Wyeth / Tenant Farmer 1961 |
[5. Mar 2006|12:58] |
| [ | in:side |
| | landscape | ] |
| [ | out: |
| | paul simon/sunday afternoon | ] |
 |
|
|
| |>.` |
[5. Mar 2006|22:47] |
| [ | in:side |
| | danke schoen! | ] |
| [ | out: |
| | portishead/mysterons | ] |
marta pēcpusdienas gaiss virmoja sniegpārsliņu putenī.
vējš iegriežas no ziemeļiem, atnesot sniegbaltītes un polārpūkus kā pēdējo globālās sasilšanas pareģojumu. istabā uz grīdas, plauktiņiem un palodzes kūst pilni šķīvji, kastroļi un pannas ar sniegu: lai putina, atdzīvina un pārnes nākošajā rindkopā manu ziemas nogurumu. mazliet muļķīgi, bet jau atkal piramīdas apotēmas, augstumi un divplakņu kakta leņķis starp nošķeltas piramīdas sānu šķautnēm niķojās. tagad sēž klusi un paklausīgi kā pārbiedēti skolēni sk.Marjas Brzvskas vadītajās stundās, tikai manējie ir apmierināti - tad jau uz drīzāk uz sk. Vē Strazdas pusi. nudien medīgi.
undergr ound, un derground |
|
|
