| love |
[23. Feb 2006|19:14] |
| [ | in:side |
| | vējš vītolos | ] |
| [ | out: |
| | vītoli vējā | ] |
pēc divu diennakšu klaviatūras klaboņas, pusnomoda miega un šokolādes tortes garšas mutē sniegs šķiet pavisam, pavisam balts. mežā klusums sastindzina krītošās sniegpārslas, kad gaisu piestrāvo putnu balsis, katrs zars pilns vējā sastingušas sarmas, jazz's šķietami paslēpies_līdz_pavasarim, bet ieelpojot var sajust, kā gaisa strāvas saspridzina Februāra [ne]mieru.
es paņemšu kārklu kvēlojošo okeru, mežapīļu identisko spārnu švīkoņu un ieniršu dziļi prom dzirkstošajā dīķa ūdenī, prom no datora dūkoņas, neapmiera un nebeidzamās cīņas ar sevi. |
|
|
| nav. |
[23. Feb 2006|21:54] |
| [ | in:side |
| | hr_murr | ] |
| [ | out: |
| | jean-michel damase/adagietto | ] |
šodien atradu spalviņu no kaķa kažociņa sava mētelīša oderē. mazu, trīskrāsainu, vieglu un pirksteļus kutinošu. un uzreiz iedomājos, kāda ir sajūta, kad tev uz vēdera guļ kaķis, viegli murrā un spēlē paslēpes ar horizontālo plakni.
nav divu saderīgāku lietu par pelēcīgu kaķi un kontrabasu pēcpusdienas saules staros.
nedomājiet, ka tikai mīlestības, cilvēka vai ideju trūkums var būt mokošs - man liekas, es nekad vairs negribu kaķi. |
|
|
