| love |
23. Feb 2006|19:14 |
pēc divu diennakšu klaviatūras klaboņas, pusnomoda miega un šokolādes tortes garšas mutē sniegs šķiet pavisam, pavisam balts. mežā klusums sastindzina krītošās sniegpārslas, kad gaisu piestrāvo putnu balsis, katrs zars pilns vējā sastingušas sarmas, jazz's šķietami paslēpies_līdz_pavasarim, bet ieelpojot var sajust, kā gaisa strāvas saspridzina Februāra [ne]mieru.
es paņemšu kārklu kvēlojošo okeru, mežapīļu identisko spārnu švīkoņu un ieniršu dziļi prom dzirkstošajā dīķa ūdenī, prom no datora dūkoņas, neapmiera un nebeidzamās cīņas ar sevi. |
|
