| bruņiniek no 20.gs! |
[24. Okt 2005|00:15] |
| [ | in:side |
| | sweet surrendering | ] |
| [ | out: |
| | a perfect circle/over | ] |
nevajag. nevajag pieķerties! esmu mānīga. īsta mirāža ar 70% miglas sevī!, nu paklausi, nepieķeries man! jūtu, kā Tavi pirksti piņķerējos, rakstot šos pusizdomātos, puspateiktos, pusesošos teikumus. nespēju Teu pateikt pilnīgu nē, Tu man pārmetīsi, ka neļāvu pat pamēģināt. puspelējuša siera garša mutē, nezinu, vai spļaut ārā, vai paciest un smaidot ātrāk norīt?
ik sekundi Tavā sarunā ar iedomāto mani jūtu, ka mans pulss palēninās. dzīve iegūst lēni grieztas kasetes melodiju. nevēlos tā dzīvot. nevēlos. |
|
|
| tomēr.! |
[24. Okt 2005|01:54] |
| [ | in:side |
| | eh, saaaviļņota | ] |
| [ | out: |
| | a perfect circle/thinking of you | ] |
// tu nekad nebeidz mani pārsteigt. mirklī, kad jau savā prātā biju pielikusi punktu, tu pasaki vārdus, kuri man liek pieslēgties un vēlēties līdzdomāt, līdzdzīvot un līdzjust. tāds bērns tevī iekšā, un es jūtu, kā viņš aug, ceļas, mācās staigāt, izteikt savas domas un pamatot tās. tāpat, kā vērot saullēktu, puķes atvēršanos vai operas klausītāja emocijas.
laikam jau viss vēl turpinās, vai ne? |
|
|
| Wednesday is over, it's over again. |
[24. Okt 2005|04:30] |
| [ | in:side |
| | brra-brre-brri-brro-brru | ] |
| [ | out: |
| | the strokes/the way it is | ] |
She was still sleeping; the problem will stay
One more day
Said she's not sorry the wind blows her way
Accidents happen, there's one planned today
Oh you see...
gadās arī tādas dienas kā šī. gadās. [iekod lūpā un kuš!] |
|
|
| Give me some time, |
[24. Okt 2005|06:07] |
| [ | in:side |
| | can't make good decisions | ] |
| [ | out: |
| | the strokes/you talk way too much | ] |
sēdēšu naktīs un smiešos līdzi the strokes. tējošos un draudzēšos ar rūķiem. lēni šūpošos, sarāvusies maza mazītiņa, šūpošos un murmināšu frāzes spāniski. tad piecelšos, izstaipīšos un izlikšos, ka smaidu. aizskriešu uz veikalu [ieelpa izelpa ieelpa izelpa], nopirkšu koolu, sakratīšu un meža vidū skrējienā atvēršu. apšļakstīšos it visa un turpināšu smieties, it kā tas nebūtu it nekas. dzeršu skrienot, un apliešos. šķaudīšu un šņaukāšos. nogrozīšu galvu, kad pretī nāks sievietes melnā, sievietes baltā, un apmetīšu kūleni. staigāšu pa dzīvžogiem, baidīšu suņus un laimīga būšu. tad.
Forget what you heard
'Cause it won't stop
it won't stop
Give me some time, I just need a little time
Give me some time, I just need a little time
Give me some time, I just need a little time
Give me some time, I just need a little time |
|
|
| par topašuvēljoprojām |
[24. Okt 2005|23:48] |
| [ | in:side |
| | hmhma | ] |
| [ | out: |
| | pj harvey/you said something | ] |
pavisam nenopietni runājot par ideāliem,
galvenais ir, lai cilvēks apzinātos savu esību, savu eksistenci un tā mērķi, lai viņa darbība būtu vērsta kāda pozitīva un ētiski, morāli & racionāli saprotama mērķa īstenošanas virzienā. tas, kā cilvēks sevi izpauž, kādus ceļus meklē, lai īstenotu ideas*, lai paliek viņa paša ziņā. esot blakus cilvēkam vai sarunājoties ar viņu, vēlos vienmēr sajust, ka viņa darbībai ir mērķis un šī persona apzinās, ko dara un kādēļ. zināmā vecumā cilvēkam ir jāiemācās orientēt sevi noteiktā virzienā un apzināties savas rīcības sekas. ideāls man? pieaudzis, atbildīgs, izglītots, domājošs un vienmēr meklējošs. ideas* lidojums un nepārtraukta izaugsme. tolerance un noteiktība. nepārtraukti pārsteidzoša personība ar savu dzīves ceļu. vēlos jeb, pareizāk sakot, jūtu nepieciešamību un nespētu iztikt bez īpašas sajūtas viņa klātbūtnē - it kā pasaule pakāptos soli ārpus mūsu redzeslauka un paliktu tikai mēs abi.
ārējais izskats? protams, cilvēkam ir jābūt koptam, tas vairs nav tik svarīgi, kā viņš ir apģērbies, bet ko vēlas ar to pateikt.
nav daudz cilvēku, kuri atbilst priekšstatam par manu ideālu, bet tādi ir!, un ar to man šobrīd pietiek. |
|
|
