|
29. Dec 2007|21:55 |
Taču ir dabiski gaidīt no otra tādus pašus vārdus, tādu pašu nožēlu, tādu pašu sajūsmu, tādu pašu garšu, tādu pašu atmiņu, kādu sevī zini esam. Iejušanās, manuprāt, ir iespējama tiktāl, cik pati iejūtīgā persona ir caur pieredzi paplašinājusi savu iejutību. Es gribēju teikt, ka tas, kurš nevarēs, pat nepamanīs, ka tev ir auskaru zvārguļi.
Bet šis viss tikai tad, ja mēs vienojamies, ka "sapratne" un "iejūtība" ir ciešā atkarībā viena no otras.
(Tas ir, manuprāt, - līdz patiesai sapratnei ir vēl daudz tālāk kā līdz iejūtībai, bet no viena cilvēka līdz otram iejūtības visikdienišķākajā situācijā ir niecīgi maz, tātad tātad - ko es gribēju teikt - bezdibenīgs tālums ir līdz sapratnei, bet, jā, protams, sapratne ir svarīga un gluži kā ideja arī ja tik gandrīz nepiepildāma.)
Skūpstu rociņu! |
|
