Lasītāju komentārus izpelnās vienīgie tie ieraksti, kuros emocijas sakāpinātas līdz smieklīgai galējībai. Šorīt jau domāju citādi - cilvēkus vispār nevajag uztvert nopietni, visa dzīve ir izrāde, kur katrs notēlo savas divas vai simts lomas un, izslēdzis savu skatuves prožektoru, apkārtējo neatklāts aiziet.

Iespējams, pēc pusstundas domāšu citādi. Nekas nav noteikts, varbūt tikai patīkama vizēšana mūzikas skaņās un izjūtas kā vektors (mmm, vanna!). Un, jā, viedokļa mainīšanai pietiktu ar vienu vienīgu pieņēmumu sistēmas izņēmumu.

Paldies par viedokli!

(Reply to this) (Parent)