|
26. Maijs 2007|12:17 |
Parasti tas rīta mieriņš tiek iemainīts pret ilgāku miegu.
Varētu pamosties kādu rītu ar apziņu, ka jāceļas, jādara un jāsteidzas, bet tad pēkšņi izlemt, ka esi spējīgs pateikt nē pienākumam un palikt ar kūpošu tēju, mīlestības pilnām domām un maigu rīta gaismu caur pievērtām žalūzijām. Un tad, kad pirmais acu kaktiņu miegs piebērts klāt kafijas cukuram, atvērt logus, ielaist putnus un spirgto rīta gaisu sevī. Ieelpot un kļūt par daļu no visa apkārt notiekošā. Harmonizēt!
Pēdējā laikā to visu mēģinu aizstāt ar rīta skrējienu pretim saulei. Vispār pantoismu varētu pat piemājot, katrā dabas aprisē taču slēpjas vesela formu, krāsu, ritmu un sa:skaņu simfonija! |
|
