|
9. Maijs 2007|18:24 |
Analīze ir daļa no teorijas apguves procesa, ko uztveru kā hloroforma mākslas aplūkošanu medicīnas studiju laikā, tikai apgraizīts Vārds zaudē savu kāpēc?, radot sapratni, kā atrast labāko, sev atbilstošāko izpausmes veidu Domas tranformācijai par Vārdu.
Sintēze varētu būt dialoga forma, jo autora un lasītāja viedokļi savijas, izveidojot jaunu Vārdu. Pašas galvā nepārtraukti notiek tā analīze un ārā caur ausīm, nāsīm, lūpām, pirkstgaliem un sirdi nāk sintēze. Vismaz gribētos, lai tā būtu.
Pārsprāgšana noteikti ir tā labākā daļa no it visa. Prieka pērļu salūts! Tā, lai liekas, ka pasaule apsēdinājusi Tevi karuselī zemeslodes magnētiskajā dienvidpolā.
Rīt braucu pakaļ Ābeles grāmatai uz bibliotēku. Pēdējā laikā to MUST READ daiļVārdu kaudzīte pie gultas tikai aug un aug. Pagaidām vienīgā lieteratūra, kurā izdodas iedziļināties, ir Mathe. Toties cerība uz Ingu Ābeli pusceļa minūtēs starp miegainām skropstām un spilvenu, ir.
Man trakoti patīk Tavi komentāri,
nudien hipnotizējoši rosinoši Domāt. |
|
