muy terra |
[11. Dec 2006|22:28] |
[ | out: |
| | ane brun/to let myself go | ] | jūtu, ka akūti nepieciešams pārvērst journalu par tiešsaistes sa:skarsmes nodrošinātāju. tā, lai, lasot teikumus, jūs organiski sajustu, cik skaists ir tas komats, ko ieliekam pirms paplašinātās savrupinātās grupas ar divdabi, tas smaids, kuru pasmaidam, viesojoties sevī, tie neapzinātie žesti, ar kuriem apveltam alūzijas. lai es justu, ka sajūtat mani šajā mirklī. gandrīz tikpat skaisti kā pirmoreiz sadzirdot otru elpojam - uzliec zodu uz pleca un centies paturēt šo mirkli savā personīgajā citātu lādītē,
nu gluži kā parīzes koncertā ar fotoactiņu cenšoties notvert ikvienu no thoma yorka smaidiem.
dzīvot sekunžu, mirkļu dēļ. saglabāties cilvēkos (un paslēpties no laika nežēlības), kuri mūs mīl tagad un šeit, par brīvu ļaujot aiziet prom. |
|
|
Comments: |
tad atleik novēlēt veiksmi īsto vārdu,komatu,divdabju atrašanā! (: [vai zini, ka pandu populācija nebrīvē sāk palēni pieaugt?]
doma bija citāda, bet paldies enīvej.
pandas? pandas? pandas?
vai pateiksi kāda doma bija?
gribu, lai, uzrakstītu teikumu izlasot, auditorijai būtu gandrīz vai vīzija, kā es stāvu, atspiedusies pret skapīšiem, turu rokās atslēdziņas ar kroņa dārgumiem, saraucu uzacis un ieturu pauzes starp vārdiem, kā nosodu, paslavēju un iespiedzos sajūsmā. nu kaut kā tā. ceru, saprati, ko vēlējos pateikt un parādīt.
vai, lūdzu, paskaidrosi, kāpēc runāji par pandām? (varbūt unaffected.pandela dēļ?)
mhm.
nē, tas vienkārši ir forši, ka pandas tomēr neizmirs!
mana (ak, egocentrisms!), t.i., mūsu bioloģijas skolotāja teiktu, ka daba pati visu līdzsvaros - ja pandas savu īpatnību dēļ (kūtrums)izmirst, tad tā tam arī jānotiek. protams, pavisam cita situācija ir tad, ja mēs izcērtam bambusu mežus, iznīcinot pandu dabisko dzīves vidi.
nu labi, šeit tu vari izlasīt kā tas notiek | |