nomest |
[9. Nov 2006|20:41] |
[ | out: |
| | muse/butterflies and hurricanes | ] |
savādi savāda esmu - tie visi bērzi, dzērves, migla un baltie ceļi tumsā aug manī, bet nemāku iznest ārā un parādīt pasaulei savu pasauli.
dzīve paralelitātēs. starp, vidū, iekšienē, bet tomēr paralēlās blakustaisnēs. mazliet pietrūkst klātbūtnes izjūtas, šeit, tur un mūsu sarunās neizbēgami parādās atsvešinātība. līdz asinīm, līdz asarām. antidepresantos un samierinātājos pazūd jēga it visam, kam mēs ticējām.
|
|
|
Comments: |
From: | gipsy |
Date: | 11. Novembris 2006 - 14:47 |
---|
| | | (Link) |
|
Kādēļ tev pasaulei jārāda sava pasaule? Lai tā paliek tikai tava, tur jau ir tas skaistums.
kad ieskaties cilvēkā, kurš nekad nav redzējis vēju novembra priežu silā, rodas izmisīga vēlēšanās parādīt, cik skaisti ir dzīvot.
vai tev nekad nav gribējies būt novērtētai un izprastai?
From: | gipsy |
Date: | 11. Novembris 2006 - 19:23 |
---|
| | | (Link) |
|
Visbiežāk gadījumos otrs to saredzēs tikai tad, kad pats atvērs acis.
Novērtētai un izprastai? Ir brīži, kad ļoti. Bet laikam ir noveicies, jo šad un tad es to saņemu.
"Visbiežāk gadījumos otrs to saredzēs tikai tad, kad pats atvērs acis."
Bet ko lai dara, ja tas otrs nespēj tevi saredzēt tādu, kādu tu vēlies sevi pasniegt? Tad atliek sevi parādīt tādu, kāda tu esi patiesībā. vismaz kādu daļu no sevis
From: | gipsy |
Date: | 12. Novembris 2006 - 21:43 |
---|
| | | (Link) |
|
arī fakts. | |