slits piens garšo pēc šausmām un pēc bērnības, bet bērnībā visticamāk, ka nebija šausmas, bērnībā es pat neatceros pienu, bet vienu gan es zinu, siltu pienu es vairs nedzeršu.
mācīšanās skolā ir drūma, jo viss ir kā iemīdītas takas un skolotāji skatās, kā tās takas ejam un vērtē gājienus, būtu jauki, ja es beidzot skatītos kur eju, jo ja tā taka ir mācības, tas, ko viņi prasa, tas, ko apgūst skolā, tad es pa taku eju lasot un darot to, ko nudien nevienam nevajag, bet man vajag, jo interesanti. arī skola ir interesanti, bet drūmi, jo takas, takas. jūtos kā robots, viņi grib mūs vest uz to vienu salu, bet es gribu uz to vienu citu salu, kaut kad, īstajā mirklī man ir jāmaina virziens pavisam, bet ja nu tā būs nepareizā sala, kur nonākšu