Atrodos starp nelielu izmisumu, kas radies nemaināmās laika plūsmas dēļ, vēloties atgūt jau sen zaudētos atomus un notikumus, bet no otras puses atrodos neliela izmisuma varā, cerot zaudēt tagadni un iegūt jaunus.
Bet viss ir tik apstājies un mūžības piepildīts, ka es atļaušos nelikties ne zinis par nelielajiem izmisumiem un mazliet iztēlošos, ka eksistē tagadne. Un ilgāk par mirkli. Vēlos būt mirkļa īpašniece.
Bet viss ir tik apstājies un mūžības piepildīts, ka es atļaušos nelikties ne zinis par nelielajiem izmisumiem un mazliet iztēlošos, ka eksistē tagadne. Un ilgāk par mirkli. Vēlos būt mirkļa īpašniece.
Mani sāk nomākt subjektivitāte.