d


Valdnieks

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Neizpratne. Skumjas. Vilšanās. Vēl kaut kas? Vēl kaut kas. Protams. Kaut kas.
..Šim vajadzēja būt citādi. Es gan šoreiz sev apziņas dzīlēs nebiju atklāti ieskicējusi ainu, kā es gribētu, lai ir, bet sajūtas vēsta par pārāk plašu negatīvo izjūtu gammu. Tātad tomēr biju gan. Es tomēr gaidīju, ka būs izteikts prieks, tāds, kas nav jāizdomā.
Atkāpe.

Es nevaru izdabūt vārdus no sevis. Man tik grūti nākas apjēgties. Cik neskaidras tomēr ir tās apziņas dzīles! Mānīgi atklājamas. Varbūt nevajadzētu mēģināt. Es meklējos kaut kā, kā nemaz nav. Man pat nav mērķa. Ja ir mērķis, nav plāna. Ja ir plāns, mērķis neder.
Es sevi vairs nepazīstu. Nē, es sevi vairs negribu pazīt. Es negribu uzspiest cilvēkiem to, kas esmu. Nekam, kas man sakāms nav nozīmes, nevienai asociācijai nav vērtības. Tomēr..meklējot to, kas cilvēkiem interesē - viegli. Dalīties ar to, kas interesē ir viegli. Tomēr interese ir vienpusēja.
Nē.
Ielas nogurdina. Vienaldzība lēnām nogalina. Es neprotu būt lielpilsētniece.
Atkāpe.

Cik trausla ir skaidrība.
Es rakstu, jo man nav, ko teikt. Es rakstu abstrakti, jo man nav skaidru domu.
Nu, kā lai ar sevi sadzīvo? Haoss. Sirdī kaut kas būtu kā iedurts. Stingums.
Es nezinu, ko man iesākt. Man ir tik daudz, ko vēl mācīties. Drīz attapšos.
Man nav zelta sirds. Esmu ļoti sevi pievīlusi. .

Var jau visu uzrakstīt 3 teikumos, ne muļķīgās atkāpēs. Bet tad man rūpētu lasītājs, ne rakstītājs vairāk.

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry