d

Esam pārdevuši sevi, mīlestību padarījuši par tirgus preci un sarunas padarījušas vieglas un nevajadzīgas. Spektatora loma kārtējo reizi ieņemta teicami. Kāpēc gan pasēdēt ar draugiem pie ugunskura ir tik..garlaicīgi? Nejūtu vairs dvēseļu saskaņu, viss beigumbeigās pārvērsts tik vien kā par laika kavēšanu un tas nav tas, ko es gribu. Gribēto es nedabūšu. Es samierināšos, jāturpina vien smaidīt. Nav vēlmes zaudēt to, kas ir, kaut zaudēts tas tiks tā vai tā. Vēl nav laiks.
Drīz būs jauna lappuse jāšķir dzīves grāmatā.

Un manī mīt vien niknums, vilšanās un apjukums.