d

man teica, ka nosēdēju trīs stundas aizgriezusies no ugunskura un cilvēkiem, skatoties zemē un ēdot maršmelovus un ar tādu ikoniski betonisku seju it kā kāds būtu nomiris un pasaulē nebūtu nekā vairāk par tukšumu. man pašai šķiet, ka tās bija tikai 10 minūtes

jebkurā gadījumā - vientuļi svētki, vientuļi cilvēki un bezjēdzība pārpārēm, gluži kā alkohols