mēs plūksim tavus augļus, Jevdokija
kā mazi zēni ābelē, mēs - metušies
starp atkritumu urnām, izmirkušām olu kārbām
lūk, te grāls, paldies, es likšu plauktā
mani pulksteņi jau dienām ilgi stāv un pūst
es dzimis, miris, dienām jēgas nav
vien klusums - to es varu malkiem dzert
šai pilsētā, kur dzimis Eizenšteins
un mana māte
te vieglas dienas, pēcāk -
kaut kas grūts