Katrā Jāņu svinēšanā vai dārza pasēdēšanā, kurā ir iesaistīts grils vai ugunskurs, vienmēr parādās sieviete puķainā kleitā ar šitiem te folijā satītajiem banāniem, kuros iegriezti iekšā šokolādes gabaliņi. Viņa nepārliecinoši mīņājas tai rajonā, kurā "vīri" darbojas ap gaļas gabaliem, tad visbeidzot pieslīd jau tā pārkrautajam galdam un uz pašas malas novieto ovālo metāla paplāti ar savu veikumu. Tad drīz vien parādās vēl kāda sieviete (kleitas raksts nav svarīgs) un it kā mierinot sāk stāstīt puķainajai, ka viņa "arī šitos vienmēr taisa" un vai viņa "esot mēģinājusi ar melonēm šitā pat līdzīgi, bet drusciņ savādāk". Un tajā brīdī nevar saprast, kas tas patiesībā ir: samierināšanās ar savu stāvokli vai arī kāds slepens, šausminošs un sazvērniecisks kods. |