Sapnī biju "Pilī", kur bija arī kaut kādi elementi no vecā "Čomska" un kafejnīcas "Papagailis"*, kura kādreiz atradās iepretim pareizticīgo katedrālei Meža ielā.
Piepeši Veiss man teica, ka "atstājot uz brītiņu mani par galveno" un kaut kur aizgāja. Tad bija kaut kāds pārrāvums scenārijā, bet vienā brīdī viss jau bija pilns ar kaut kādiem shady džekiem, kuri jau bija aiz letes un lēja sev dzeramos paši. Sapratu, ka esmu palaidis situācijas grožus pavisam vaļā. Ko gan es ar tādu cilvēku daudzumu varēju iesākt?
It kā vēl nebūtu gana, viens no džekiem uzsāka dogīstailu ar savu draudzeni. Pienāca cits un iejauca mīlniekam ar pudeli pa galvu, bet tas tikai pasmējās un pamāja tādu kā sveicienu, it kā viņam būtu novēlēta laba izdošanās un veiksme šajā sakarā.
Pozitīvais bija tas, ka mana sapņa versijā "Pilī" bija ļoti skaisti istabaugi un lampas. Protams, arī reālajā dzīvē tur ir pietiekami skaisti, bet šeit tas bija tā... Skandināviski, nordiski eleganti.
__________________
- Tur bija balts papagailis, kurš allaž knosijās būrī un mēdza izkliegt tikai divas frāzes: "Настя, будим целоваться!" un "Ограблю!"