Sapnī ar Simi un Zēgneru dzērām pie kaut kāda supermārketa. Uz betona apmales, pie apstādījumiem. Piepeši sākās strīds, kurš it kā norima, bet tad Zēgners uzsvieda Simim uz kājas viskija pudeli. "Tu to izdarīji tīšām, ja?", Simis uzsvērti rāmi jautāja. Zēgners noslēpumaini smīnēja un lēni pamāja. Viens - divi Simis bija kājās un ieņēma 19.gs. nogales fotoattēlos un grafikās redzēto bokseru stāju. Sekoja izsvērtu, bezmaz ģeometriski aprēķinātu sitienu sērija, kura noslēdzās Zēgnera sejā un noslēdzās ar plašu asiņošanu. Tad Zēgners raidīja pāris atbildes sitienus, bet tie vairāk izskatījās pēc pieklājības žesta, nekā apzināta uzbrukuma. Izskatījās, ka viņš smejas. Un tā arī bija. Pēc brīža viņš ieskatījās man sejā un pasmaidīja asinīm pietrašķītu smaidu. "Nebaidies, tas taču viss pa jokam," viņš teica un viņa acis izgāja no orbītām, lai atkal atgrieztos iepriekšējā stāvoklī. Biju priecīgs pamosties. |