"Vadoņa bērnība", kā trāpīgi noraksturoja Madame Silance, burtiski pil no režisora ambīcijām. Visdrīzāk tāpēc, ka tā ir debija aktierim Breidijam Korbetam, kuru jūs varētu būt redzējuši Trīra "Melanholijā". Katrā ziņā šādas ambīcijas bija saistoši vērot. Operatora darbs stiprināts ar subjektīvās kameras metodi, es saskatīju iedvesmošanos no Grega Tolanda un Eizenšteina operatora (kurš viņam filmēja "Potjomkinu"? Tisē, vai?) paņēmieniem. Lieliskas gaismas un krāsas,kā arī smalks set design. Un galvenās lomas aktieris. Jā, kopumā kaut kas svaigs un rosinošs uz mierīgām, bet dziļām pārdomam. Nu un tā Skota Vokera mūzika. Nu tā jau vispār. |