Jā, laiks tiešām ir ciklisks. Atkal esmu atgriezies tai zōnā, kur biju kādā, nez, 2011. gadā vai 2010.tajā. Naudas nav, darba nav, bet ir tāda stomīga brīvība, apreibusi pati no sava plašuma. Žakobs (Džeikobs? Jākobs?) Vrens nesen rakstīja, ka ne jau pienākumu vai noteikumu trūkums definē brīvību, tie tieši ir šie noteikumi. Brīvība ir tajā, ka mums ir spēja tos pielāgot pēc savas patikšanas, radot ko tādu, kas attaisno šo noteikumu nepieciešamību. Vai arī, lai mudinātu rasties jauniem:
"Freedom is a strange idea.
One might think that one can only be free in a pure sense.
That freedom means having no responsibilities or connections.
But, in fact, one can only be free in relation to rules and restrictions.
There is no such thing as pure freedom.
To be free is not to be able to do whatever one wants.
To be free is to be able to change the spoken and unspoken rules that one exists in relation to."
Nebūtu nekas pret šampanieti.
|