Viņi mani novedīs
Dažiem labiem Berlīnē ir Bens, man Londonā ir Žermeins. Viņš mitinās pagrabistabiņā Borough apkaimē, viņam ir kaķu kundze, vārdā Rita un
plašu atskaņotājs. Kad vakarā ar I. ievēlāmies miteklī pēc samērīgas, tak kustinošas naktsdzīves, atskaņotājā bij palikusi "The The" singla
plate "Uncertain Smile", kuru, izmantojot topošā dizaina mēbeļu veikala īpašnieka prombūtni, labprāt atskaņoju.
Pēc pārmiju šķērsošanas ('vēlamā tagadne' vs 'piedāvātā tagadne') allaž (vai gandrīz vienmēr) tavs purns tiek iemīcīts svaigā kompostā. Bet arī pirms tam, gaidot rindā pie Victoria Station autobusiem, cenšoties saprast, kura no visām Stanstedām ir īstā, laiks sāka ieņemt pavisam dīvainas formas. Kubikoties, krist pāri letes malai, līdz zemei tā arī netiekot - viss pāriet, arī cilvēka asinīm piepildītā būte. Ne jau tikai fiziski mēs varam 'aiziet', aiziešana var būt arī līdzi laika deformācijai: viss dirsā, viss dirsā, un vakars ir jau uz tava, mana, mūsu sliekšņa.
Paldies visiem sponsoriem un atbalstītājiem, tomēr grūti noturēties uz štātīgās mēles, kurā jāizrāda savi sabiedriskie dotumi, pretī saņemot sašutumu un rūgtas nievas. Vai vēl arvien atceramies šīs pasaules spēku, kurš ir tieši tās niansētajā pilnībā (Life In It's Fullness)?
Uz Zasulauka kal (iztrūkst teksts) >>> (average) 22; quot / .