"Simi, kur mēs esam?" "Žanāvā!" Ilgi gatavojāmies un diezgan ilgi braucām. Simamuras klātbūtne bija tieši tāda, kāds viņš pats manā redzējumā: enciklopēdiski izgriezumi, odieris no kāda daudziem zināma Pārdaugavas dzīvokļa, atzinumi un parodējoši atkārtojumi par šo savādo un reizēm diezgan šaurpieraino pasauli. Mums vajadzēja šo atkabināšanos no vāverīgā riņķa, kurā- neviens nešaubās, ir pietiekami daudz skaistā (manā gadījumā pat ļoti daudz). Taču "salauzt" skatiena perspektīvu ir ļoti veselīgi. Tādējādi iespējams gūt iedvesmu, kuru visbiežāk tā arī nesanāk kaut kamī iedzīvināt (un ne arī visas iedvesmas ir tam jāpakārto).
|