un, ja vien nenolūzīšu, šovakar skatīšos TO filmu, ķeršu déjà vu fīlingu un lidināšos senās atmiņās par gājienu uz kinci roku rokā, kad vairāk sajūsminājos par dievīgo kompāniju, nevis filmas skatīšanās faktu kā tādu.
cik liela laime, ja filmu gaumes sakrīt. man ir grūti ar kompromisiem, it īpaši tik specifiskās izvēlēs kā kinolietas, tāpēc, nu jā, visbiežāk savas īpašās filmas skatos vienatnē un acīs lūkošanos/rokas turēšanu atstāju citām vietām. turklāt mani drausmīgi kaitina, ja blakussēdētājs sāk komentēt vai, nedod dievs, minēt, kas notiks tālāk. muti ciet līdz pat beidzamai beigu titru rindiņai!!!
cik liela laime, ja filmu gaumes sakrīt. man ir grūti ar kompromisiem, it īpaši tik specifiskās izvēlēs kā kinolietas, tāpēc, nu jā, visbiežāk savas īpašās filmas skatos vienatnē un acīs lūkošanos/rokas turēšanu atstāju citām vietām. turklāt mani drausmīgi kaitina, ja blakussēdētājs sāk komentēt vai, nedod dievs, minēt, kas notiks tālāk. muti ciet līdz pat beidzamai beigu titru rindiņai!!!