cilvēki mani nebeidz pārsteigt, patiešām. it īpaši tie, kurus nepazīstu, un par kuru eksistenci uzzinu pavisam nejauši. vakar, piemēram, 10 min gaidot busu vēroju, kā onka uz balkona vingro. un tas nekas, ka līst, šis vienā mierā staipās un rīvējas ar dvieli, žilbinādams savu pliko vēderu uz pelēcīgā rīta fona. un vēl - jo vairāk guļ, jo saldāks miegs ;) |