apjukuma · sajukuma · piezīmes

Ar Singapūru man ir tas paradokss, ka ļoti gribas tur aizbraukt. Bet pazīstu divus cilvēkus, kas tur dzīvojuši, viens pieaugušā vecumā pārcēlies uz darbu (un pēc pāris gadiem atbraucis atpakaļ, spļaudoties) un otrs piedzimis tur un notinies uz Austrāliju pieaugušā vecumā, arī bez vēlmes atgriezties. Tā nu es kādu dienu tur braukšu ceļojumā, un domāju, kas tur tajā valstī ir, ka šie konkrētie cilvēki nevēlējās ne par ko tur palikt.

Man Singapūrā patika, cik tā ir tīra, organizēta un kājāmgājējiem draudzīga (it sevišķi pēc Malaizijas satiksmes šausmām). Modernā daļa likās ļoti harmoniska un rietumnieciska, kur tajā pašā laikā skaidri jūtams Āzijas tvēriens. Krāsaina, daudzveidīga ar spilgtiem vecajiem rajoniem. Gan jau, ka suburbija nav tik dekoratīva, bet centrs ir ļoti pievilcīgs. Singapūrā ir ļoti daudz expatu, kas dzīvo savā labi atmaksātajā burbulī un noteikti pastāv ļoti izteikta plaisa starp bagātajiem un nabagajiem.
Kāpēc lai muktu prom - cenzūra ir ļoti spēcīga, tāpat noteikti arī hierarhija un, it īpaši, ja esi dzimis ķīnietis, ir grūti cīnīties pret pastāvošo varu un nerakstītajiem likumiem.