Astoņi gadi Nīderlandē, svecītes nopūstas, kūka apēsta Šorīt noparkojos pasaulē lielākajā divriteņu novietnē un par to saņēmu dāvanā ābolu. Un uz vilcienu ejot, kāds vīrs svilpoja karaļa lauvas dziesmu - tik smuki svilpoja, ka es viņam visu ceļu sekoju, lai līdz galam noklausītos. Ak jā, un vēl es ievērības cienīgs notikums bija sestdien, kad ēdu visvisvisvisgaršīgāko kanēļmaizīti pasaulē. Tik garšīga, ka laiks apstājās un biju tikai es un kanēļmaizīte. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |