Kā izrādās, mūsu mīļais kaķīc ir vella iemiesojums pret visiem, izņemot mūs abus. Šņāc, rūc, metas kājās, kož rokās - gan pie vetārsta, gan pie kaķ-aukles, gan arī kad vēl patversmē dzīvoja. Iepriekšējie saimnieki, cik zināms, arī no viņa izlēma atbrīvoties tieši tāpēc. Cik dīvaini tas nebūtu, bet mūsu klātbūtnē šams ir mierīgs un murrājošs radījums, kas raušas klēpī, kad vien iespējams un no rītiem modina, pielavoties klāt un ar ūsām man degunu kutinot. Veterinārsts izteica patiesu apbrīnu, ka esam tādu monstru pieņēmuši, kaut gan no mūsu puses kaķa izvēles jautājums tika atrisināts, izvēloties skaistāko eksemplāru, kāds bija pieejams. Un man nav nekas pret pašapzinīgiem, mazliet iedomīgiem kaķiem, ar tādiem viegli sadzīvot.
A match made in heaven.
A match made in heaven.