Divus gadus dzīvojot ārpus darba dzīves realitātes un tagad tajā atkal atgriežoties, šķiet, ka man pēkšņi nozagts diennakts gaišais laiks. Nekam citam bez gulēšanas un ēšanas vairs laika neatliek. Ja nu vienīgi rītos celties stundu agrāk, bet ko gan prātīgu piecos no rīta sadarīsi. Ehhh, un tas rudens arī ir klāt.