Saukt Amerikāni par trilleri šķiet dīvaini. Ja tomēr tā, tad tas ir ļoti lēns, kluss un mierīgs trilleris.
Tik acīmredzama ir Antona kunga aizraušanās ar vizuālajām mākslām, katrs kadrs kā krāšņa fotogrāfija. Gaisma, kompozīcija, kontrasti.
Un uz Džordžu, tāpat kā viņa daiļajām pavadonēm, joprojām ir ļoti patīkami skatīties.