viss, kas mani notur pie dzīvības - cigaretes un kafija.
skatīšos zaļo jūdzi.
tētis krāpj mammu.
un vispār, dzīve izdodas!

es esmu nenormāli slinka palikusi, nu vnk nenormāli...

14. februāris. mīlestības dieniņa, aww, pilnīgi pagodināju sevi ar mazu pastaigu te pat pa rajonu, kūpinot cigareti. nevienu gadu nav bijis tā, kā ir šogad. pilnīgs tukšums iekšā. gribas ar kādu vienkārši papļāpāt, bet tad attopos, ka vairs nav ar ko. liekas, ka ar visiem viss ir izrunāts. tukšums.

tukšums ir briesmīga sajūta, es to pat nenovēlu tiem, kuri man ļoti riebjas, un tas jau nozīmē daudz. man pat nav tā sajūta, ka vienkārši jāpiedzeras, lai var aizmirsties. man vienkārši gribas ar kādu parunāt. tā vienkārši. bet es droši vien izklausos pēc kaut kādas forever alone, kura apkrāvusies ar tonnu ēdiena apkārt un kārtējo reizi nīd.

gan jau savākšos... cerams.

haha, es dabūju tiesības. un vēl man ir daudz brīva laika, jo aerobikai abonaments beidzās. nu ko, laikam būs jāatrod cita nodarbošanās.

nu tā diena ir pienākusi. vēl pedējie brīži dažu lietiņu atkārtošanai un tad jau aiziet!

pirms trim stundām izdzisa elektrība visā mājā. pēc brīža secinājām, ka blakus mājās arī nav, respektīvi, mūsu rajonā nebija elektrība. varēja manīt, kā tumsā staigā cilvēki ar svecītēm rokās.
nu ko, tā nu es sveču gaismā mazgāju matus, romantiski.
tad ar brāli spēlēju kārtis, jo nenāca miegs, a nebija, ko darīt. vēl mēs manījām, ka pa istabu lido kode - iesaucām viņu par Ivanu, par cik atradāmies brāļa istabā. [vakar jokojām, brāļa istaba visaukstākā, značit Sibīrija, manā istabā parasti ir draugi, imigranti, značit Anglija, vecāku istabā pa TV parasti iet kkāds lietuviešu raidījums, značit Lietuva] sajutos kā iekļuvusi laikā pirms kādiem 100 gadiem.
tad ar svecīti rokās, novedu kaķi lejā, kad kāpu augšā, gaisma atgriezās, varu turpināt dzīvot kā cilvēks.
tas ir briesmīgi, ka mēs esam tik atkarīgi no tādām lietām, ka liekas, ka visa dzīve apstājusies.
vispār, vienā momentā bija Tā sajūta - 2012, izdziest elektrība, iestājas klusums un mūžīgā tumsa.
ar labu nakti.

es esmu gudra.
rīt agri jāceļas.
iedzēru kafiju.
malacis.
acis kā pogas.

nepagāja ne 6 stundas, kad grāmata tika izlasīta. mani ir grūti ieinteresēt ar grāmatām, bet, damn it, jaatzīst, šī ir varen' laba, pat ne laba, izcila!

man ir ģeniāla labākā draudzene, kamēr es te sēžu un domāju, ka klases skolotājai vajadzētu vienreiz par visām reizēm pateikt visu, ko domāju, viņa, domraksta laikā, aizsūta viņai sms, ka viņa ir aizdirsusies :D protams, tā sms bija domāta man, bet jāa, ģeināli, ģeināali!

to vien daru, kā sēžu mājās un puņķojos. haha

visa nedēļā vienos erōros. pagāja tik ātri, ka pat īsti nebija laika domāt par to, kas neizdodas/izdodas. zinu tikai to, ka drīz tikšu pie ilgi kārotā. nav nekas īpašs, bet man ar to pietiks. pagaidām.
un jā, ar J. sanāca pavadīt nakti. viņš mani uzaicināja, es pirkitu, domāju mazliet pamācīties un tad parunāties, un tad jau čučāt. no mācīšanās sanāca vien uzrakstīt divus tiekumus, no runāšanās sanāca vis kaut kas, un no čučāšanas nebija ne miņas. es pat nejūtos vianīga, good for me.
vēlāk E. mani prašņāja par mistisko dāņu puisi, teicu, ka viņam 22 gadi. šis uzreiz kko, vai nav par vecu? un tad man izspruka teksts, ka ir bijis trakāk. es to negrbēju teikt, es to negribēju atklāt. viņš teica, nu 26? es sāku smieties un neko vairs neatbildēju. pie šī skaitļa viņš jau bija ļoti izbrīnīts un teica, ka tas jau nav reāli. labi, ka nepateicu, ka trakākais bija 34. ha, lai gan vajadzēja pastīties to viņa reakciju.
un nu ko, paķeršu grāmatu, iededzināšu sveces un laidīšos vannā, šij dienai jābeidzas tā jauki.

pirmā diena, kad no skolas atvikos jau 2vos un bija visa diena, ko varētu pavadīt, lai izpildītu iekrājušos mājas darbus, kas gan nav uzdoti uz rītdienu, bet ko es daru, es apguļos un 4 stundas noguļu. hmm, nu neko, ja jau sāku ņuņņoties, tad turpināšu to darīt, skatoties savas Desperate Houswives. biju jau sailgojusies pēc viņām. (:
nedēļa briesmīgi ātri paiet, vēl vakar tak bija 1diena. :/

Es ienīstu sniegu tik stipri, ka vakar uzcēlu sniegavīru tikai tapēc, lai iesistu viņam pa seju. bet vispār, nav tik traki.
šī diena visa, tiešām VISA ir pavadīta mācoties. I.Hate.School.

13. piektdiena. es. šis salikums vakar lika par sevi manīt. bet visi ir dzīvi.
btw, beidzu lasīt "Bada Spēles" 3.daļu. es beigas gribēju savādākas, bet nu jā. tā jau stāsts bija interesants.

ir tik smieklīgi, kad esi pateicis šamējiem, ka no klabes esi izdzēsies, bet īstenībā klaberējies jaunā profilā, un tad tagad palasot viņu tekstus saproti, ka šis ir vienīgais veids kā uzzināt, ko viņi patiešām domā...stulbi.

These days communication between elders and young people is complicated because they have different opinions about different kind of things. Elders don't want to accept young people lifestyles and young people want elders to shut the fuck up.

aizrunājāmies ar z. par tetovējumiem, hmm, nevaru izlemt, kura vietā un ko...

šodien nosolījos - tā, jāierobežo šokolādes patēriņš - ha, es tikko apriju kādas 10 šokolādes koņčas, vēl mani gaida vesela piena šokolāde uz skapjaugšas. es esmu nelabojama.
ps. tas čalis no jaunā gada man raksta, bāc, tik tizli, ka es neatceros, kā viņš izskatās. shame on me!

fak nu, ko lai es iesāku ar savu dzīvi? tūlīt ar vidusskolu viss būs cauri un ko tālāk? braukt strādāt vai mācīties kaut kādās mistiskās skolās? jāpakļūst zem mašīnas, tad nebūs jādomā.