man taču tiešām nepatīk cilvēki. laikam varu tiešām paļauties tikai uz sevi.
ā, un no vakardienas esmu sākusi atcerēties visādas nenozīmīgas lietas, kas mani noveda pie atklāsmes, cik daudzas iespējas dzīvē esmu palaidusi garām, pilnīgu sūdu dēļ. un kādas es turpinu palaist garām pati savas muļķības dēļ.
nevajag tā.

Dirsā šo dienu!

Vakardienas baļļukā uzzināju, ka esmu mauka. Amm, nav tā, ka bez iemesla mani tā nosauca, bet vienalga, nav patīkami.
Tas gan lika man padomāt, vai tiešām es gribu būt pašreizējās attiecībās...
Life sucks.

Bikses krīt nost, dzīve iet uz augšu. :))))

Un kārtējās pārdomas ir skārušas manas smadzeņu šūnas...
Nav tā, ka man visi krīt uz nerviem. Es vairs vienkārši negribu runāt, nu tā, vienkārši. Es gribu pasēdēt klusumā, paslēpties no visiem, un savā ziņā, es to varu un arī darīšu.
Nākamnedēļ eksāmeni, tāpēc lielisks aizbildinājums, kāpēc manis nav online.
Lai arī internets ir lielisks izgudrojums, pat tur ne vienmēr var noslēpties.
... bet tieši to man šobrīd vajag.

aaaaah, esmu tik dusmīga, ka gribas iešaut dažam labam pa nāsi!

"...ja kas, esmu lasījis Greja 50 nokrāsas... gatavojies. "

man vienmēr jābūt možai.
man vienmēr jābūt plecam, uz kā paraudāt.
man vienmēr jābūt priecīgai.
man vienmēr jābūt saprotošai.
man vienmēr jābūt apmierinātai.

es to neuzskatīšu par krāpšanu, vairāk kā holiday romance...

šodien jutos pārsteidzoši labi, pat mazliet laimīga. bail jau teikt tādus vārdus skaļi, bet tāpēc laikam es neteikšu neko, tikai uzrakstīšu...

Nu fuck this fucking shit. es tak to nevaru izturēt. es ļoti nopietni gribu savu dzīvokli, tikai savu, bet, ak šo laimi, man tādu nedabūt vismaz līdz augustam/septembrim.
un runājot par attiecībām, man ir zajebala visa šitā peršanās. vai nu man ir īstas attiecības ar visām peidevām, vai arī nekas. man pietiek, ka prātu čakarē jau skola, nevajag vēl kādu dzīvu būtni, kas to dara papildus.

...un nē, ne jau seksam.
tik tādu, kas strādātu līdzīgi kā google translate, tik svešvalodu vietā pieprastu iztulkot citu vīriešu rīcības,izteikumus man skaidri saprotamā latviešu [der arī angļu] valodā.

Esmu atnaakusi uz skolu miljons stundas aatraak, JO mana jaukaa dziivokljabiedrene atstaaja kabeli savaa istabaa, kur no riita veel guleeja vinjas gultas draudzinjs, tas nekas, ka ieprieksh mees sarunajam, ka vinjs nepaliks pie mums majaas, ja vinja pati nebuus klaat. So...
FML.

ja sākums bija aizraujošs, tad tagad uguntiņa ir apdzisusi un paliek ar katru dienu aizvien mazāka.
ja šis viss beigsies ar tekstu - I don't think this will work out - es sakrāmēšu pekeles un pazudīšu uz vismaz gadu.
ne man laika ar tādiem sūdiem krāmēties, ne vēlēšanās.
man ir par daudz visa kā, tai pat laikā par maz tieši tik pat daudz.
man pietrūkst emotional bounding.
skumji.

es zinu, ka viņš nemainīsies.
nekas ne sūda nemainīsies.
bet es laikam esmu mazohists, savā ziņā, jo es tam visam vājprātam ļaujos.
kurš būs pēdējais, kas smejas?

kā man riebjas tie mani grupas biedri. nu ej tak tu galīgi, riebjas līdz pašai maliņai.
un man mīļums vēl trūkst un vispār.
ahh nu, kur es atkal esmu iepērusies...

uzvilku saskanīgu apakšveļas komplektu un tāda staigāju pa māju apkārt.
pakārdināju pretējā mājā ofisā strādājošos vīriešus.
diez gan izskatīgus pie tam.
mjau

par daudz laika, lai domātu. nepatīiiiik.

nu dura bļin. sagāju kopā ar "veca mīlestība nerūs". ja man sāpēs... atkal, es pati sev atriebšos par šito dumību.