Nebūs pagājis ne gads, kad atkal esmu atcerējusies par šo vietu. Kas tik ar mani nav noticis, bet tāpēc vien, lai neiedziļinātos sīkumos - long story short - no šī gada sākuma līdz augustam dzīvoju savu laimīgo dzīvi, ik pa laikam pārvēršoties par pukulāci un lādot visu pasauli, bet, kas gan notika augustā? aizlidoju. aizlidoju ne uz siltajām zemēm, ne arī uz štatiem. te pat uz Nīderlandi, mācīties. Esmu šeit jau tuvu kā mēnesi, un mana dzīve nav mani žēlojusi un apmetusi pāris kūleņus. piecas dienas pēc aizbraukšanas mana mīla man raksta, ka šitas ain't gonna work. nu ko, šķiramies. sekoja nedēļa puņķos un asarās. tad sākās skola. jā, te ir skola, nevis bērnudārzs. šeit divu nedēļu laikā esmu ieguvusi tādu apjomu informācijas, ka liekas, kur es biju ātrāk? ā jā, rozavajā burbulī.
šodien, kā arī vakar, besos. ja likās, ka viss, esmu tam pāri, man nav laika tam veltīt savus spēkus, tad nē, es kļūdījos. es tik ļoti tam neesmu pāri, ka skaļi bail teikt. un, lai arī cik cilvēku man atvērtu acis un teiktu, ka nu viņš jau nu tiešām nav tā vērts, tad tur tā sarkanā lieta, kas pietur ķermeni pie dzīvības saka kaut ko citu, un zinot, cik muļķas ir sievietes, kad viņas skar attiecības, tad loģiski, es izvēlos klausīties tajā, kas pukst par visiem skaļāk. man gribas skaļi kliegt, man gribas izkliegt manu sāpi. es gribu paskatīties acīs un pateikt, cik ļoti man sāp, cik ļoti tas nebija man vajadzīgs un ka atbalstu es vēlējos par visu vairāk, bet nē. tad es pati sevi apturu. iet atkal zemoties? rādīt, cik redz es atkal esmu vāja? nē, vairs nē. es labāk sakožu zobus un smaidu, it kā viss būtu kārtībā, un kad neviens neredz, iespiežu seju spilvenā un izlieku visu uz āru. vienubrīdi likās, ka vajadzētu uzrakstīt vēstuli, nu tādu, ko nekad neiedotu izlasīt. vienkārši uzlikt to visu uz papīra. bet tad man liekas, ka vienkārši jāpārstāj par to visu domāt. bet arī tas nav viegli. bet ko zin, varbūt ar laiku?
bet tagad ir kārtējā sestdiena, kas jāpavada mācoties. dažreiz gribas pasēdēt stūrītī un mazliet nomirt. bet, protams, arī tam man nav laika.
paldies par uzmanību un uzredzēšanos !