Grāmata ”Pompeji” Roberts Hariss
Sen neesmu tā dzīvojusi līdzi grāmatas sižetam, ehhh, laba gan tā grāmata.

Viņa prata zīmēt, rakstīt dzeju, kādreiz arī peldēt kraulā.
Bet tāpat kā visas citas viņa vēlējās viņa smaidu, klusos čukstus un maigos glāstus, kas lika trīcēt kā apšu lapai.
Tomēr viņa klusībā gaidīja, ka viņš viņu uzrunās, bet tā nenotika....... viņa turpināja gaidīt......

Vakars vēls, vējš gaudo aiz loga, kaķis satrakojies skraida, man glāze vīna rokā....
Skumjš šis laiks. Katra minūte velkas mūžībā, bet stundas rit tik ātri, nepaies ne mirklis, ka būs jau rīts. Rīts kopā ar tevi.

Nepagāja ne diena, ka sapratu, manās smadzeņu šūniņās virpuļo doma,,,,
Tā doma droši vien nav nemaz tik oriģināla , bet dedzīga gan.... varbūt arī kādreiz man būs sava izstāde....
Bet tēma pašlaik vēl klusē... negribas tukšas, liekulīgas bildes pasaulei rādīt, jo nav jau jēgas no tā, ka cilvēki negūst baudu no redzētā foto attēla.

Gribas sapūt kā mežābeles ābols, kas nekam nav vajadzīgs, kas nevienam negaršo, kas vienkārši eksistē , jo tā tam jābūt....
Lai pasaule pagriežas otrādāk un saņem pļauku sev sejā. Dedzīga vēlme... pilnīgi neko.... vienkārši neko.... un vai tas ir pa daudz prasīts.? Man negribas neko... un domas šodien sapuvušas līdz ar ābolu mežā....

Kas notiek vecīt......?

sex ir labs , sex ir labs
Tā kā mamma un paps to dar.......

Sapuvušo ābolu lasītāja sēdēja zem priedes un domāja par dzīves jēgu. Un vai jēgai ir jēga, ja neviens sapuvušus ābolus neēd, bet kādam taču tie ir jānolasa, kādam kā, piemēram, viņai, kurai tik dots vārds Sapuvušoābolulasītāja. Viņas tēvs un māte loģiski spriežot , ka kādam tas būs jādara iedeva savai mīļajai meitai vārdu ar LIELU, JO LIELU nozīmi. Tā nu meitene sēdēja zem priedes un gaidīja ābolu sezonu. Kas var būt labāks, kā strādāt pārus mēnešus gadā uz ābolu sapūšanas sezonu, viņa prātoja..... Gadi gāja, āboli puva, meitene pārvētās jau par vecu sieviņu ar grozu, kas katru gadu savāca puvušos ābolus.... Un vienā mirklī globālās sasilšanas rezultātā ābeles izkalta un izmira, un sieviņa pazaudēja savu darbu, aiz skumjām viņa iekrita Daugavā par barību lielajām haizivīm , kas Latvijā jau nebija retums....... Un valsts palika nabagāka par vienu sapuvušo ābolu lasītāju.

Pazudušie Narcises ziedi reiz atgriežas vai tā ir likumsakarība, vai noilgošanās pēc pagātnes..... Vai mierinājuma balva par kaut ko padarītu....
Interesanti, bet es vēl joprojām neliekos mierā.... mana atkarība ir mūžīga... tā uzliesmo ik pa laikam un norimstas , kad man ir pietiekams liels spēks viņu nomierināt...
Lai nu kā jūtu ziņkāri , bet ne apvainojumu, kā bija agrāk.... varbūt tas ir uz izveseļošanos..... :)

Kaut vai man nenāktos tā domāt, bet es vēl joprojām sapņoju par savu bungu komplektu. Un Punkrock grupu.......

uuuuu saule, saule, saule.... pa karstu,karstu, karstu....

ēnas ir, ja ir gaisma
gaisma ir ....

Man patīk spēlēt spēles, līdzīgi kā kaķis ķer peles.
Zinu, ka tas ir azarts... un mēģinu no tā atturēties, bet ļoti grūti sevi ielikt grožos.
Zinu , ka nav pamats šim spēlītēm, bet man gribās.... ai kā gribas.......
Zinu , ja sākšu spēlēt nevarēšu atturēties..... un ieiešu kādā nelielā nojūgšanas stadijā....., un atkal man būs grūti iziet no tā visa ārā.....
Ja nu kāds cits uzsāktu šo spēli..... es noteikti piedalītos........
Varbūt TU......

Miljons domas saplēstas mētājas rajonu pažobelēs.
Pa vienai ar kāju pasperu tās, lūdzot piedošanu domu autoriem.
Bet atbildi nekad nesagaidu........

Sēžu un domāju, kāpēc vispār rakstu sviesta cibā..... un nekādi nerodu atbildi.... vai priekš sevis , priekš citiem, priekš viņas vai viņam... vai kādam nezināmai personai...., kas varbūt lasa manus ierakstus , bet nekad nekomentē....
Un varbūt neviens nelasa.... tik manas sasodītās vienmuļās domas ... liekas tik seklas man pašai, kur nu tad vēl citiem lasītājiem....
Nekad neesmu tā īsti mācējusi rakstīt , lai kāds no tā gūtu baudu....
Sausas preses ziņu veidā varu uzrakstīt... pamodos , iedzēru kafiju, pabaroju kaķi, nomazgāju traukus , sakopu māju..... un garlaikojos.....
Un tas ir viss....
Vai mana sadzīve kādu vispār interesē..... protams , ka ne....
Un rakstīt šeit filozofiskas atziņas .... par esamību , jābūtību, par Sokrātu , Platonu..... vai vispār ielaist tekstā Freida atziņas.... nu nē tas man nepadodas... un vai man izlikties... vai mani izlikties par to, kas neesmu...
Esmu vienkārša sieviete, kurai ir savas primārās vajadzības...... kura izpilda ikdienas rituālus tāpat kā citi cilvēki..... un diži nesēro par to, ka viņas loģiskās vai galīgi neloģiskās vārsmas neviens nelasa .
Nu jā..... tad atliek jautājums, vai ir jēgas šeit ko rakstīt.......
Ja gribu rakstīt dienasgrāmatu, mierīgi to varu darīt Worda dokumentā saglabāt un viss..... Un atkal jautājums .... priekš kā es te vispār... rakstu...
Vai no tā vieglāk paliek.... ehhh nezinu... diez vai....
Man jautājums jums.....
Vai kāds lasa šo sviestu???????

A M A

nu ko......
z...!!!!:)

Skābi kāposti......
dzērvenes pūdercukurā......
mandarīni......
laimes sajūta....

A.M.A.


I.G.


S.G.

Z.Z.S.