 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | |
|
|
|
|
šīs brīvdienas paiet, gatavojoties bērna dzimšanas dienas ballītei. centos atvieglot pasākumu, noīrējot telpas, lai nav bardaks mājās, bet galda klāšana ārpus mājas ir atsevišķa specoperācija, jo telpas jāieņem 30 minūtēs. uz rītdienu palika sagatavot kanapē maizītes, kaut gan nav ne jausmas, kā es tās aiztransportēšu, bet būs garšīgi, me thinks. un jānomizo mazie burkāniņi, jo patrāpījās ne tik svaigi, ka var ēst nemizojot. un ja bērni ieraudzīs čipsus, nez vai kādu vispār vēl interesēs burkāni? bet nu, manējam parasti garšo, tāpēc burkāniņiem būs būt.
saku sev neļauties stresam par to, ka nekādīgi nepaspēt visu normāli salikt tik īsā laikā un vēl uzpūst balonus, un uzstellēt mūziku, tāpēc nav pat vērts mēģināt, un vienkārši turpināt iekārtošanu arī pirmajiem ciemiņiem ierodoties, galu galā, mēs tur būsim 3 stundas. Galvenais, uzklāt pirmo galdu bērniem, jo tiem mazāk pacietības. i think? vismaz saliet padzerties, pirms viņi sāk skraidīt.
žēl, ka bērnu ballītes notiek bez garšīgiem padzerties priekš lielajiem, kā, piemēram, te:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
f | |
|
|
|
|
man liekas, viena no manām biežākajām frāzēm darbā pēdējā laikā ir "es neatceros" vai arī "es aizmirsu".
jo es vairs nespēju noturēt visu info galvā. un ja tas nav pierakstīts, tas tiks aizmirsts. citreiz tas tiek aizmirsts arī, ja tiek pierakstīts.
kamēr nekas traks nav noticis, tas arī nav nekas traks, bet citi, iespējams, jau domā, ka atmiņa man kā zelta zivtiņai. bet es domāju, ka, iespējams, nevienam citam nav baigi daudz laika, ko veltīt domām par mani.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pinjons | |
|
|
|
|
|
|
|
Tehnokrāta parodija tik ļoti sapsihojies par necieņas izrādīšanu viņam (gudrajam, visu zinošajam un nenormāli asprātīgajam), ka zaudējis pēdējās lasītprasmes paliekas, daļēji piedēvējot man tekstus, kurus viņam adresēja hedera, pārējo vispār samurgojot. P.S. Ekrānšāviņš saglabāts, gadījumam, ja atkal pa kluso norediģēs savu ierakstu. upd. Un nav ne mazākās šaubas, ka sašutuma pilns ieraksts par to, kā visi tik ļoti nīst Masku ir efektīvākais veids parādīt, ka nepavisam neesi Maska fanbojs. :D
|
|
|
|
|
|
|
|
|
shelly | |
|
|
|
|
Mājās pazudis cukurtrauks. No rīta vēl bija, tagad vairs nav. Kā gaisā izkūpējis. Ar visu karoti, vāciņu un cukuru. Pagaidām cukuru sabēru kastītē, kas paredzēta vates kociņiem.
Esmu atsākusi rēķināt procentus. Gan X procentus no skaitļa, gan veselus skaitļus no X procentiem. Pēc turpat divu nedēļu izvairīšanās. Līdz šim es turējos kā vīrs un skaidroju, ka 6. klasi jau vienreiz emu pabeigusi, atgriezties tur netaisos, vēl vairāk - neko neatceros, viss ir pārāk sarežģīts un par skolotāju arī nestrādāju. Bet šodien pat es sapratu, kas jādara. Pat Lauvu man vēl 100% pārliecības nav.
Ļoti nāk miegs. Biju cerējusi šodien aizmukt no darba un pasnaust diendusu, bet bija nenormāli daudz darba.
Un rīt jāceļas sešos, jo Lauvam no rīta konsultācija matemātikā, uz kuru viņu pieteicu jau vakar, kad viņš kārtējo reizi diedelēja, ka viņam vajagot palīdzību ar procentiem.
- Nu, re - es pašapmierināti teicu. - Es tev palīdzēju. Pierakstīju tevi uz konsultāciju!
Pieļauju , ka šis man joks ierindosies, Lauvasprāt, nesmieklīgāko joku topā. Rīt, kad man būs jāceļas kopā ar viņu, man droši vien liksies tieši tāpat.
Bet nu kopējiem pūliņiem Lauvas sekmībai eksaktajās zinātnēs vajadzētu celties.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
atpakaļ 
