vakar pēc ļoti ātras svecīšu nopūšanas, tik ātras, ka neviens nepaspēja ne paķert fotoaparātu, ne ko, mans brālis jautā jubilāram: "a tu vēlēšanos ievēlējies?"
un viņš atbild: "nē, man viss ir, man neko nevajag."
un kā mēs iepriekš dzīvojām bez tās šūnu apziņošanas? septiņos no rīta (vēl pirms modinātāja!) uzcēla mani augšā, jo paziņojums sāka skanēt gan pa manu, gan pa sīkā telefonu (kuram vakar apritēja 7 gadi, how is that even possile, since i haven't aged a day?!), oranžais brīdinājums par lielu sniegu no 7.00 am līdz 7.00 pm. diezgan nelaikā, es jums teikšu. tagad man jādomā, sanāks viss pēc plāna vai nē? 7.00 pm man bija plānots kino. ignorance is a bliss.
"mēs palīdzam jums nebūt, nebūt pavisam tuvu, nebūt tālumā, nebūt tā, ka nejūt, nebūt tā, ka nevar pieskarties, nebūt tā, ka neaizsniegt arī stāvot uz pirkstgaliem, mēs jums palīdzam"
atpakaļ 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
