un vēl Karlsons tēloja spīganu. kā ragana tikai nešpetnāka. sen neesmu lasījis, bet tik un tā atceros visu.
patika, kā K. puspilsētu un savas mājas durvju kliņķus aplipināja ar pankukām, lai onkulis Jūlijs tiktu mājās pēc ārsta apmeklējuma.
un kā viņi abi ar brālīti traucēja Bokas jaunkundzes un tēvoča Jūlija romantisko noskaņu, kad viņi abi noslēpās aiz aizvērtām durvīm :) ("šitā viņu gados!")

kāds bija tas viņa teiciens, kad vajadzēja kaut ko pastrādāt? "ironizēt, jandalēt, tiranizēt"? vai kaut kā līdzīgi.