nezkapēc tu pateici tieši to, ko reizēm iedomājos - nu, tas pēdējais. zini, tā stulbā sajūta, ka negribās mirt, bet negribās arī dzīvot. bet TIKAI eksistēt jau skaitoties nožēlojami un bezjēdzīgi.
vispaarpienjemtaas normas jau nav ierobezhojumi (fuj, ne vaarda neteikshu par sterreotipiem;)
un mees jau taada kaa suga izveidojushies - eksisteetaaji.
atpakaļ tālāk 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
