Iespaidots no šī brīnuma ;]

Izmisums māc manu sirdi
Jo tu naktī skaļi pirdi;
Gribēju tev skūpstu sniegt -
Spēju vairs tik šausmās kliegt..

"Ieklausies jel manī, dārgā!" -
Saku es tev balsī vārgā,
"Tavas vēdergāzes mani
Nobeigs drīz jo nemanāmi!"

Skatos tavās acīs slēgtās,
Lūpās kaisli puspavērtās;
Bet tu skaļi nobezdies
Un uz sāniem pagriezies.

Neveicas man mīlas laukā,
Šķiet, ka kādā dienā jaukā
Kļūšu es par brašu geju
Tvirtu dupsi, glītu seju!

... un tas draņķis tikai krīt un krīt no debesīm.
fūj.