Iespaidots no šī brīnuma ;]

Izmisums māc manu sirdi
Jo tu naktī skaļi pirdi;
Gribēju tev skūpstu sniegt -
Spēju vairs tik šausmās kliegt..

"Ieklausies jel manī, dārgā!" -
Saku es tev balsī vārgā,
"Tavas vēdergāzes mani
Nobeigs drīz jo nemanāmi!"

Skatos tavās acīs slēgtās,
Lūpās kaisli puspavērtās;
Bet tu skaļi nobezdies
Un uz sāniem pagriezies.

Neveicas man mīlas laukā,
Šķiet, ka kādā dienā jaukā
Kļūšu es par brašu geju
Tvirtu dupsi, glītu seju!