From: antikrists	Date: 29. Jūlijs 2004 - 10:04		(Link)

nu.. šai situācijā šis variants neder :)
mana māte neesmu es..

	From: k	Date: 29. Jūlijs 2004 - 10:11		(Link)

Nē, nē, nē. Viss der.

Katru rītu pajautā viņai: "Nu iepazinies ar kādu puisi? Mani arī iepazīstināsi?"

Nu vot, reiz viņai tas zajebņot un arī atradīs, lai kaut vienreiz Tev atbildētu jā.

	From: antikrists	Date: 29. Jūlijs 2004 - 10:18		(Link)

heh, nu idejas jau tev ir, jā..
bet viņai jau nau ar ko un kur iepazīties.. tas tā.

lab, pohuj :]
bet paldies par padomiem..

	From: k	Date: 29. Jūlijs 2004 - 10:40		(Link)

Nu bet, pardon. Šitāda metode darbojas uz mani perfekti. Ja man kaut ko jautās neatlaidīgi, man vienkārši gribēsies ātrāk tikt no īdētāja vaļā. Kad to es atklāju sevī, tad es arī ātri pamanīju, ka tas darbojas perfekti arī uz citiem. Neviens nav aizliedzis jautāt jautājumus.

Nau kur - otmazkas. Nau ar ko - arī otmazkas. Kam domātas visas tās radu būšanas? Māsīcas vīra draugi utt. utjp.

	From: antikrists	Date: 29. Jūlijs 2004 - 10:53		(Link)

atklāt sakot, lielākā daļa mūsu radu ir vai nu pārāk veci / pārāk jauni / miruši :)
da i tāpat jamo nau daudz. nez. mēs nekontaktējamies ar tiem, kas ir. patiesībā, es nemaz savus radus tā īsti nezinu :)

nu tas tā.

	From: k	Date: 29. Jūlijs 2004 - 11:03		(Link)

Nu tagad ir jautājums - vai Tu vēlies, lai Tev mutere piekasās taviem puišiem vai nē. Izklausās, ka Tev pašai tas ir vienalga