From: antikrists	Date: 13. Maijs 2004 - 16:45		(Link)

man jau vienalga.
kas vainas.. nez. rokas un kājas ir sagraizītas un sadedzinātas - tā laikam jau arī ir tā vaina.
citiem laikam traucē.
ai nu

man būtu jābūt vienaldzīgākai

	From: k	Date: 13. Maijs 2004 - 17:36		(Link)

un kas no tā? ja cilvēkam tikai atsevišķas ķermeņa daļas interesē - šajā gadījumā rokas un kājas - tas ir ļoti savdabīgs gadījums. veikalnieks vai miesnieks moš ira. man lūdzu šo krūtiņu un vienu kājiņu :)

p.s. stulbs jautājums, ko vienmēr uzdodu - a nafig tā vajadzēja darīt? e.g. dedzināt un graizīts.

	From: antikrists	Date: 13. Maijs 2004 - 17:42		(Link)

hm, nu tu laikam mani īsti nesaprati.. nau jau tā, ka interesē atsevišķas daļas, drīzāk tās daļas vnk traucē. kaukā tā. savā ziņā nemaz nau savdabīgi.

kādēļ vajadzēja darīt? nu, savādāk nevaru. kaukur tās emocijas ir jāizgāž. daļēji jau tas ir pieradums. es jau kādus 3 (? laikam. moš divarpus) gadus tā.

	From: k	Date: 13. Maijs 2004 - 17:57		(Link)

ja kādam nepatīk, lai lasās dirst.

pamēģini paspēlēt kveiku vai kādu citu ļoti asiņainu spēlīti. mani vismaz nomierina citu cilvēku virtuāla nogalināšana. tiesa, paliek jau neinteresanti, jo to prasmi esmu ļoti labi izkopis, cilvēciņi tik vienkārši krīt nost.

btw, sevis maitāšanu arī var uzskatīt par sevis necieņu :/ nafig sevi, labāk tad jau citus, ja savādāk nevar. aizej kaut kādās CF vai tvnet čatā, nodirs pokemonus / whatever. be creative.

	From: antikrists	Date: 13. Maijs 2004 - 18:00		(Link)

kveiku (to, kas otrais) es ik pa laikam spēlēju. nujā, patīkās man ;] vienīgi ne tīklā, tur es esmu lāme :/

un par to citu nodiršanu - nau jēga, tas man neko nedotu. neko neimainītu. sāpe iekšā tāpat paliktu. un tajos brīžos man vismazāk gribās vēl citiem kaut ko darīt..
mēs esam pārāk dažādi. no otras puses - laikam tikai jāpriecājas, ka tu nesaproti.

	From: k	Date: 13. Maijs 2004 - 18:17		(Link)

vari arī sākt durties. vecās problēmas uzreiz pazudīs :) tikai, protams, parādīsies jaunas...

o, jā! es nekad neko nesaprotu, man ir jaunības maksimālisms, esmu par jaunu, lai to saprastu. beibe, cik daudz šo esmu savā dzīvē dzirdējis.

bet tā man problēmām ir ļoti racionāla pieeja. esmu dažreiz arī ļoti neiecietīgs pret citu cilvēku (neracionālajām) metodēm.

atceries anekdoti par puisīti, kuram viss ir pohuj? nu vot, tā ir viena no pareizajām attieksmēm.

	From: antikrists	Date: 13. Maijs 2004 - 19:06		(Link)

es nesaku, ka tev ir maksimālisms, vai ka tu esi par jaunu. tas bija savādāk domāts. es tak vispār nezinu, cik tev to gadu - un man tas arī īpaši neinteresē. tam nav nozīme.

anekdoti nezinu. pastāstīsi?

	From: k	Date: 13. Maijs 2004 - 19:21		(Link)

Puisītis stāv pilsētas centrā ar plakātu "Man viss ir pohuj (pofig dāmu sabiedrībā)". Pienāk reportieris un intervē:
- Jums tiešām viss ir pohuj?
- Jā
- Politika Jūs interesē?
- Man pohuj gar politiku!
- Sievietes Jums arī pohuj?
- Arī pohuj!
- Un ja es Jums dotu $100'000, Jums arī būtu pohuj?
- Nē, nebūtu pohuj
- A Jums taču rakstīts, ka Jums viss pohuj!
- A man pohuj, kas tur rakstīts

	From: antikrists	Date: 13. Maijs 2004 - 19:24		(Link)

nure, vismaz pasmējos tagad.
paldies!